January 24 2019 08:43:55
Saules Aktivitāte
Draugi
People.lv Near-Space Program
Latvijas radiostaciju celjvedis
Legacy SAT - Ieskats sateltu televzijas vstur
Aktuāls Jautājums
Vai variet būt droši, ka Jūsu dati internetā nenonāk rokās 3 personām?

Esmu pārliecināts, ka dati ir doršībā
Esmu pārliecināts, ka dati ir doršībā
43% [83 Votes]

Pilnībā drošs neesmu, bet maksimāli ir jāizvēlas drošākais serviss
Pilnībā drošs neesmu, bet maksimāli ir jāizvēlas drošākais serviss
4% [7 Votes]

Esmu pārliecināts, ka dati tiek nodoti trešajām personām pēc dienestu pieprasījuma
Esmu pārliecināts, ka dati tiek nodoti trešajām personām pēc dienestu pieprasījuma
6% [11 Votes]

Droša ir tikai tā vieta, kur tīkla vads nav bijis un nebūs pieslēgts
Droša ir tikai tā vieta, kur tīkla vads nav bijis un nebūs pieslēgts
17% [33 Votes]

Šodien nekas vairs nav drošs
Šodien nekas vairs nav drošs
31% [59 Votes]

Votes: 193
Started: 02/01/2014 16:19
Ended: 15/04/2017 18:17

Balsojumu Arhīvs
Šodienas jubilāri:
pentiums
Čats
Vajadzēs gan ielogoties lai čatotu.

26-11-2018 13:42
Paldies! Wink

26-11-2018 09:36
Daudz laimes dzimšanas dienā Princ_ Smile

04-03-2018 23:52
Paldies! Godam tika atzīmēts - pagājušo nakti līdz vienpadsmitiem šodien dienā pavadīju pie uztvērēja, "neatejot no kases". 73!

04-03-2018 10:35
Rolands Strautmalis - Sveicu!

26-11-2017 23:39
Paldies Wink

26-11-2017 21:43
princ_fm, apsveicu Tavā dienā! 73!

19-10-2017 12:50
Paldies! 73!

18-10-2017 18:34
Sveiciens vārda dienā, Roland! 73! Smile

10-05-2017 09:15
Yahoo - Visu to labāko Dzimenē, un lai pietiek laika arī sakaru lietām! Priekā! Pfft

22-04-2017 12:35
Paldies par salabošanu! Varu ņemt vērā... bet nevienam no konkrētajiem video NAV ierobežojumu rādīšanai Latvijā, tā kā Tava piezīme nav gluži vietā. 73!

Daþas iestâdes joprojâm strâdâ tâ, it kâ Krievija nebûtu iebrukusi Krimâ.
NEPLP ziņasMûsu tagadçjâs baþas un satraukums par notiekoðo mediju vidç ir sekas tam, ka ilgus gadus mums nav bijusi valstiskâ lîmenî izstrâdâta un realizçta mediju politika, tâ pirms daþâm dienâm sacîja Nacionâlâs elektronisko plaðsaziòas lîdzekïu padomes (NEPLP) sekretariâta vadîtâjs Andris Íçniòð. Viòa teiktais liek uzdot jautâjumu par padomes un tâs vadîtâja Ainâra Dimanta efektivitâti. Padome joprojâm strâdâ kapacitâtç, kas bija piemçrota pirms desmit gadiem, nevis mûsdienu apstâkïiem, kad Krievija îsteno informatîvo karu.

Pagâjuðajâ nedçïâ Baltijas – Melnâs jûras alianse (BMJA) sadarbîbâ ar Aizsardzîbas ministriju iepazîstinâja ar dokumentu, kas apkopo Latvijas un starptautiskas ekspertu grupas sagatavotus priekðlikumus Latvijas, pârçjo Baltijas valstu, kâ arî Ukrainas, Gruzijas un Moldovas mediju un informatîvâs telpas aizsardzîbai pret Krievijas informatîvo karu.

Alianses valdes priekðsçdçtâja Sarmîte Çlerte akcentçja, ka apstâkïos, kad informâcija tiek lietota kâ ierocis, reìiona demokrâtiskas mediju vides nostiprinâðana ir nacionâlâs droðîbas jautâjums.

Vaino mediju politikas trûkumu

NEPLP mâjas lapâ rakstîts, ka viena no padomes kompetencçm ir veicinât Latvijas nacionâlajâm interesçm atbilstoðu elektronisko plaðsaziòas lîdzekïu programmu politiku. Tâpçc savâdi, ka NEPLP sekretariâta vadîtâjs, lûgts ieskicçt padomes iespçjas, plânus stiprinât mûsu mediju vidi un stâties pretî Krievijas informâcijas agresijai, runâja par ilgstoðu mediju politikas trûkumu un NEPLP kapacitâtes neatbilstîbu.

Bet kas tad ir atbildîgs par mediju politikas trûkumu? Visdrîzâk, tâ ir arî NEPLP un tâs vadîtâja Dimanta neizdarîba.

Lûgts ieskicçt padomes iespçjas, plânus stiprinât mediju vidi un stâties pretî informâcijas agresijai, Íçniòð sacîja, ka padome uz paðreizçjo situâciju skatâs kâ uz iespçju vai izdevîbu, jo mûsu tagadçjâs baþas un satraukums par notiekoðo ir sekas tam, ka ilgus gadus mums nav bijusi valstiskâ lîmenî izstrâdâta un realizçta mediju politika.

Tâ rezultâtâ mums ilgus gadus bijis vâjð sabiedriskais medijs. Lai gan patlaban sabiedriskais medijs tiek tiek stiprinâts, tas ir nepietiekami.

«Mçs ïoti daudzus gadus esam runâjuði, ka mums Latvijâ ir proporcionâli mazs nacionâlais saturs, ka mçs dzîvojam no citâs valstîs (ne tikai Eiropâ, bet arî Amerikâ un Krievijâ) radîtâ satura, mums nav sava satura.

Mçs entos gadus runâjam par to, ka mûsu likumdoðana ir vâja, mçs netiekam lîdzi elektronisko mediju aktualitâtçm, mçs dzenamies kaut kam pakaï, un mums ir ïoti daudz kas neregulçts.»

Esoðâ kapacitâte ir daudz par mazu

«Tajâ paðâ laikâ mediju uzraugs, kas ðobrîd ir iestâde, ko es pârstâvu, strâdâ kapacitâtç, kâda varbût bija vajadzîga pirms desmit gadiem,» viòð teica. Íçniòð norâdîja, ka pçdçjo desmit gadu laikâ daudz kas mediju vidç ir mainîjies, bet padomes kapacitâte ðajâ laikâ nav attîstîjusies. Tâpçc viòð uzskata, ka patlaban esoðâs baþas par mediju vidç notiekoðo ir sekas ilgstoðam un vienotam mediju politikas trûkumam.

Mûsu tagadçjâs baþas un satraukums par notiekoðo mediju vidç ir sekas tam, ka ilgus gadus mums nav bijusi valstiskâ lîmenî izstrâdâta un realizçta mediju politika, tâ pirms daþâm dienâm sacîja Nacionâlâs elektronisko plaðsaziòas lîdzekïu padomes (NEPLP) sekretariâta vadîtâjs Andris Íçniòð. Viòa teiktais liek uzdot jautâjumu par padomes un tâs vadîtâja Ainâra Dimanta efektivitâti. Padome joprojâm strâdâ kapacitâtç, kas bija piemçrota pirms desmit gadiem, nevis mûsdienu apstâkïiem, kad Krievija îsteno informatîvo karu.
Resursi

Kâ Latvija atbildçs uz Krievijas ieroèiem hibrîdkarâ?

Pagâjuðajâ nedçïâ Baltijas – Melnâs jûras alianse (BMJA) sadarbîbâ ar Aizsardzîbas ministriju iepazîstinâja ar dokumentu, kas apkopo Latvijas un starptautiskas ekspertu grupas sagatavotus priekðlikumus Latvijas, pârçjo Baltijas valstu, kâ arî Ukrainas, Gruzijas un Moldovas mediju un informatîvâs telpas aizsardzîbai pret Krievijas informatîvo karu.

Alianses valdes priekðsçdçtâja Sarmîte Çlerte akcentçja, ka apstâkïos, kad informâcija tiek lietota kâ ierocis, reìiona demokrâtiskas mediju vides nostiprinâðana ir nacionâlâs droðîbas jautâjums.

Vaino mediju politikas trûkumu

NEPLP mâjas lapâ rakstîts, ka viena no padomes kompetencçm ir veicinât Latvijas nacionâlajâm interesçm atbilstoðu elektronisko plaðsaziòas lîdzekïu programmu politiku. Tâpçc savâdi, ka NEPLP sekretariâta vadîtâjs, lûgts ieskicçt padomes iespçjas, plânus stiprinât mûsu mediju vidi un stâties pretî Krievijas informâcijas agresijai, runâja par ilgstoðu mediju politikas trûkumu un NEPLP kapacitâtes neatbilstîbu.

Bet kas tad ir atbildîgs par mediju politikas trûkumu? Visdrîzâk, tâ ir arî NEPLP un tâs vadîtâja Dimanta neizdarîba.

Lûgts ieskicçt padomes iespçjas, plânus stiprinât mediju vidi un stâties pretî informâcijas agresijai, Íçniòð sacîja, ka padome uz paðreizçjo situâciju skatâs kâ uz iespçju vai izdevîbu, jo

mûsu tagadçjâs baþas un satraukums par notiekoðo ir sekas tam, ka ilgus gadus mums nav bijusi valstiskâ lîmenî izstrâdâta un realizçta mediju politika.

Tâ rezultâtâ mums ilgus gadus bijis vâjð sabiedriskais medijs. Lai gan patlaban sabiedriskais medijs tiek tiek stiprinâts, tas ir nepietiekami.

NEPLP sekretariâta vadîtâjs Andris ÍçniòðNEPLP sekretariâta vadîtâjs Andris Íçniòð. Foto: Ieva Lûka/LETA

«Mçs ïoti daudzus gadus esam runâjuði, ka mums Latvijâ ir proporcionâli mazs nacionâlais saturs, ka mçs dzîvojam no citâs valstîs (ne tikai Eiropâ, bet arî Amerikâ un Krievijâ) radîtâ satura, mums nav sava satura.

Mçs entos gadus runâjam par to, ka mûsu likumdoðana ir vâja, mçs netiekam lîdzi elektronisko mediju aktualitâtçm, mçs dzenamies kaut kam pakaï, un mums ir ïoti daudz kas neregulçts.»

Esoðâ kapacitâte ir daudz par mazu

«Tajâ paðâ laikâ mediju uzraugs, kas ðobrîd ir iestâde, ko es pârstâvu, strâdâ kapacitâtç, kâda varbût bija vajadzîga pirms desmit gadiem,» viòð teica. Íçniòð norâdîja, ka pçdçjo desmit gadu laikâ daudz kas mediju vidç ir mainîjies, bet padomes kapacitâte ðajâ laikâ nav attîstîjusies. Tâpçc viòð uzskata, ka

patlaban esoðâs baþas par mediju vidç notiekoðo ir sekas ilgstoðam un vienotam mediju politikas trûkumam.

Patlaban Latvijâ reìistrçti 108 reâli darbojoðies elektroniskie plaðsaziòas lîdzekïi, kas gadâ saraþo tuvu pie miljons stundâm satura.

NEPLP kapacitâte, lai to kontrolçtu, ïauj apskatît tikai 0,5% no Latvijâ saraþotâ materiâla.

Pasakot ðos datus, Íçniòð uzdeva jautâjumu - vai redzama kapacitâte kontrolçt citâs valstîs esoðos medijus, kas tiek retranslçti Latvijâ?

Uz ðo jautâjumus viòð pats atbildçja ðâdi: «Es teikðu, ka mums vienkârði fiziski tâdas [kapacitâtes] nav. Mçs, protams, varçtu kaut kâdu mazu gabaliòu paíert klât, bet maza kripatiòa nedos nekâdu politisku efektu. Lîdz ar to es uzskatu, ka mums ir jâdomâ par nopietnu reformu nozarç, kas pçc bûtîbas ir uzsâkta.» Viòð pauda cerîbu, ka mediju politikas pamatnostâdòu izstrâdes ekspertu darba grupas vadîtâja Mârtiòa Kaprâna ieceres realizçsies.

Bet lîdz tam steidzami jârunâ par padomes monitoringa kapacitâtes palielinâðanu, lai padome varçtu kontrolçt ne tikai to saturu, kas tiek veidots Latvijâ, bet arî ârvalstîs radîto.

Turklât kontroles aspektâ jârunâ ne tikai par mediju satura monitoringu, bet arî satura izplatîtâjiem, kas Latvijâ to dara neregulçti vai nelikumîgi.

20% satura pakalpojumu sniedzçju nav reìistrçti vai kâ satelîtoperatori nepakïaujas Latvijas jurisdikcijai.

«Tas arî ir likumdoðanas un padomes kapacitâtes jautâjums.»

Pçc Íçniòa teiktâ, vajadzîgi uzlabojumi arî paðâ regulçjumâ, piemçram, ðobrîd padome regulç tikai kabeïoperatorus, bet ne satelîtoperatorus. Tâpçc var teikt, ka NEPLP monitorings vai kanâlu ierobeþoðana nedos vçlamo efektu, ja lauks kopumâ netiks regulçts.

Íçniòð uzskata, ka jâdarbojas arî sabiedrisko mediju stiprinâðanâ. Ðajâ jomâ var bût daþâdi risinâjumi. Vienlaikus nedrîkst aizmirst arî komercmedijus, kuriem ir ir liela loma Latvijas mediju vidç.

Viòð norâdîja, ka arî Eiropas lîmenî jâstiprina audiovizuâlie mediji, bet ðajâ jomâ darbs, visticamâk, bûs ilgstoðs. Tas nebûs daþu mçneðu risinâjums. Tâpçc patlaban jâkoncentrçjas uz tiem risinâjumiem, ko mçs paði ðeit ðodien varam izdarît. Tie saistîti ar mûsu likumu, mûsu regulatoru un mûsu saturu.

Uz ðiem trîs vaïiem jâbalsta mûsu turpmâkâ darbîba, lai pusgada vai gada laikâ krîzi veiksmîgi pârvarçtu, Íçniòð rezumçja.

Ko no tâ visa varam secinât?

Íçniòa argumenti par nepietiekamo monitorçðanas kapacitâti ir saprotami, bet uzskatâm, ka apstâkïos, kad informâcija tiek lietota kâ ierocis un reìiona demokrâtiskas mediju vides nostiprinâðana ir nacionâlâs droðîbas jautâjums, tas îsti neiztur kritiku.

Uzskatâm, ka TV kanâlu satura monitorçtâjiem nav jâskatâs visi raidîjumi un kanâli pçc kârtas, bet jâpievçrðas iespçjami problemâtiskâkajiem.

Mçs visi zinâm, kuri TV kanâli un konkrçti raidîjumi pârraida Krievijas propagandu, skalojot smadzenes Latvijas iedzîvotâjiem.

Arî NEPLP nevajadzçtu izlikties, ka viòi to nezina un ka Krievijas propagandas atmaskoðanai viòiem bûtu jâmonitorç tâdi starptautiskie kanâli kâ Eurosport vai BBC.

Ierobeþotas kapacitâtes apstâkïos jâkoncentrçjas uz bîstamâko saturu, proti, Krievijas valsts propagandas kanâliem.

NEPLP nedrîkst ignorçt faktu, ka Krievijas informâcijas karð pret Baltijas valstîm, tostarp Latviju, nav sâcies tikai ðogad vai pçrn - patiesîbâ tas ilgst vismaz 15 gadus (lîdz ar Putina nâkðanu pie varas). Turklât jâòem vçrâ, ka pçdçjo gadu laikâ tas ir kïuvis ievçrojami intensîvâks un apjomîgâks.

Ðajâ situâcijâ NEPLP ir jâdara daudz vairâk, nekâ prasa tikai likuma burts.

Avots: www.tvnet.lv
Ziņas birkas:
Tags: Politika 
Komentāri
Nav neviena komentāra.
Pievienot komentāru
Please Login to Post a Comment.
Vērtējums
Rating is available to Members only.

Please login or register to vote.

No Ratings have been Posted.
Jaunākie komentāri
· Neiet tiem draugiem....
· Nedaudz ārpus tēmas....
· Jā, nav pat tādu uzt...
· [i]Latvija ir 2. vie...
· Nu arī LV konferencē...
· Atkal kādam ir aiztu...
· Nēesi vēl izslimojis...
· Jā, 5G hype ir nepaj...
· Domaju ,varbut inter...
· Paldies ,par atbildi...
Meklētājs
Ko meklēsi:
Lietotāji Onlainā
· Guests Online: 3

· Members Online: 0

· Total Members: 301
· Newest Member: kaspic30
Ielogoties
Lietotājs

Parole




Neesi vel lietotājs?
Spied šeit lai reģistrētos.

Aizmirsi paroli?
Pieprasi jaunu šeit.
Jaunākie Foto Komentāri
Domaju ,varbut interne...
Paldies ,par atbildi :...
Ā tas tā ja nezini kas...
RDS signāls jaucas MPX...
ir šitāds RDS http...
Jaunākās Bildes

2.4Ghz antena.

2.4Ghz antena

XO FM Limbaži 2018

HF Antenu masti Saar...

Radio lokācija, radi...

hf antena Valmierā.

hf antena Valmierā.

hf antena Valmierā.

hf antena Valmierā.

hf antena Valmierā.
Statistika
IP
IP'
Links uz mūsu baneri
HTML kods uz freefm.lv mājas lapu.