May 26 2020 20:26:01
Saules Aktivitāte
Saules Aktivitate
Draugi
People.lv Near-Space Program
Latvijas radiostaciju celjvedis
Legacy SAT - Ieskats sateltu televzijas vstur
Aktuāls Jautājums
Vai Covid-19 karantīnas laikā ir mainijušies jūsu radio klausīšanās paradumi?

Jā, klausos radio biežāk

Jā, vispār vairs neklausos

Nē, viss kā agrāk

Kas ir Covid-19 un kas ir radio?

Šodienas jubilāri:
Šodien nav jubilāru
Čats
Vajadzēs gan ielogoties lai čatotu.

26-11-2018 13:42
Paldies! Wink

26-11-2018 09:36
Daudz laimes dzimšanas dienā Princ_ Smile

04-03-2018 23:52
Paldies! Godam tika atzīmēts - pagājušo nakti līdz vienpadsmitiem šodien dienā pavadīju pie uztvērēja, "neatejot no kases". 73!

04-03-2018 10:35
Rolands Strautmalis - Sveicu!

26-11-2017 23:39
Paldies Wink

26-11-2017 21:43
princ_fm, apsveicu Tavā dienā! 73!

19-10-2017 12:50
Paldies! 73!

18-10-2017 18:34
Sveiciens vārda dienā, Roland! 73! Smile

10-05-2017 09:15
Yahoo - Visu to labāko Dzimenē, un lai pietiek laika arī sakaru lietām! Priekā! Pfft

22-04-2017 12:35
Paldies par salabošanu! Varu ņemt vērā... bet nevienam no konkrētajiem video NAV ierobežojumu rādīšanai Latvijā, tā kā Tava piezīme nav gluži vietā. 73!

Latvijas digitālā cīņa pret Covid-19: karantīnas kontrole – mēneša laikā; kontaktpersonu izsekošana – pēc Singapūras modeļa.
ZiņasDažādās pasaules valstīs ar cerību skatās digitālo risinājumu virzienā, lai atvieglotu gan Covid-19 slimnieku uzraudzību, gan epidemiologu darbu, izsekojot vīrusa izplatības ceļus. Latvija šajā ziņā nav izņēmums – darbs paralēli notiek gan valsts paspārnē pie karantīnas kontroles rīka, gan privātu uzņēmumu iniciatīvas grupā pie rīka, kas pēc Singapūras modeļa automātiski fiksētu cilvēku kontaktpersonas, lai saslimšanas gadījumā par tām varētu informēt mediķus. Abi risinājumi varētu būt gatavi jau mēneša laikā, bet normatīvais regulējums, lai tos ieviestu, jāpieņem valdībai. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs "Delfi" norādīja, ka "pirms šo instrumentu aktivizēšanas tie tiks izvērtēti no visu kompetento valsts institūciju atbildības perspektīvas".

Saņem saiti un nofotografējies

Kā jau iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) vairākkārt publiski paudis, Latvijā šobrīd notiek darbs pie digitāla rīka, ar kuru valsts kontrolētu, vai iedzīvotāji ievēro pašizolācijas un karantīnas prasības. Kā noskaidroja portāls "Delfi", šāda rīka izstrādē iesaistīta vesela virkne valsts iestāžu, tostarp Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts policija un citas, bet pašu tehnisko risinājumu šobrīd gatavo Rīgā bāzētā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" eksperti.

Centra direktors Jānis Sārts "Delfi" skaidroja, ka devis valdībai padomus šajā jautājumā, jo centrā ir liela programmēšanas un mākslīgā intelekta bāze, tādēļ arī centrs uzaicināts aktīvāk iesaistīties. "Tas, pie kā tiek strādāts, ir karantīnas kontroles rīks, kas nebūtu aplikācija, bet drīzāk veids, kā vairākas reizes dienā pārbaudīt cilvēka atrašanās vietu. Mobilo operatoru dati nedod iespēju to precīzi noteikt, tādēļ ir vajadzīga tehnoloģija, kā to varētu izdarīt diezgan precīzi, vienlaicīgi neprasot cilvēkam neko lejuplādēt savā ierīcē," skaidroja Sārts.

"Doma ir, ka cilvēkam varētu vienu vai vairākas reizes dienā atsūtīt saiti, visdrīzāk, uz viedtālruni, uz kuras jāuzklikšķina, ieejot tīmekļvietnē, un tad attiecīgi var noteikt ierīces atrašanās vietu. Vēl funkcionalitāte ir – lai kāds cits neklikšķinātu, cilvēks vienlaicīgi sevi nofotografē tajā vidē, lai būtu skaidrs, ka ir tas, kuram tur jāatrodas. Ja to nedara, tad cilvēkam zvana. Ja neceļ, tad kāds brauc pārbaudīt. Kontroles process paliek līdzīgs, tikai ceram atvieglot ikdienišķo parasto kontroles darbu, lai tas notiktu automātiski un cilvēkresusi varētu tikt novirzīti sarežģītākiem gadījumiem," skaidro Sārts.

Viņš uzsver, ka sistēma pati nevar secināt, ka cilvēks kaut ko ir pārkāpis, bet gan tikai sniegt informāciju uzraugošajām iestādēm, piemēram, policijai, kura uz šīs informācijas pamata var lemt par nākamajiem soļiem. "Nevis sistēma, kas lemj, bet sistēma, kas palīdz," uzsver "Stratcom" direktors.

"Stratcom" eksperti izstrādā pamatkodu jeb programmatūras kodolu, kas gan pēc tam būs jāadaptē iestādēm, kas to varētu izmantot, piemēram, Valsts policijai. Pamatkods varētu būt gatavs mazāk nekā mēneša laikā. Sārts uzsver, ka, pirms šo risinājumu ieviest dzīvē, tas gan būs rūpīgi jāsaskaņo ar dažādām iestādēm, lai būtu droši, ka netiek pārkāptas cilvēktiesības, tostarp tiesības uz privātumu. Viņš norādīja, ka līdz ar to valdības līmenī būs jāpieņem regulējums, lai šis risinājums būtu tiesisks.
Kādēļ vienkārši nenošpikot?

Publiskajā telpā izskanējušas ziņas par līdzīgiem risinājumiem, kas jau šobrīd tiek izmantoti dažādās pasaules valstīs gan Āzijā, gan tepat Eiropā. Piemēram, Valsts prezidenta padomniece Irēna Kucina viedokļrakstā "Delfi" atsaucas uz konceptuāli līdzīgām karantīnas kontroles aplikācijām, kas jau darbojas, piemēram, Polijā un Austrijā.

Sārts "Delfi" skaidroja, ka jebkurš ārvalstīs izstrādāts rīks tik un tā būtu jāadaptē Latvijai, kaut vai tikai tulkojot, bet viņš nenoliedza, ka arī "Stratcom" speciālisti pamatkodu ir paņēmuši no ārzemēm, konkrētāk – no jau minētās Singapūras, kur vietējā Aizsardzības ministrija jau pirms kāda laika nākusi klajā ar karantīnas režīma īstenošanai izveidotu digitālo rīku. "Mēs sākām šo darbu jau tad, kad risinājumi bija tikai Austrumāzijā – Taivānā, Dienvidkorejā, Singapūrā. Bija divas lietas, par ko mēs domājām, – cik viegli to var adaptēt un cik ļoti tas skar privātumu. Argumenti var būt dažādi, bet mūsu piedāvājuma pamats bija, ka tam ir jābūt līdzsvarā – maksimāli nejaucoties privātumā, nodrošināt kontroles mehānismu. Mēs mēģinām nevis sekot katram līdzi, bet tiešām skatīties uz tiem, kas apzināti mēģina neievērot noteikumus," skaidro Sārts.

Runājot par Polijas izmantoto aplikāciju, Sārts norādīja, ka Latvija vēlas iztikt bez atsevišķas aplikācijas, pirmkārt, tādēļ, ka tādējādi vairāk tiktu ierobežots cilvēku privātums, radot sajūtu, ka cilvēki tiek nepārtraukti monitorēti. Tādēļ Latvija izvēlējusies ceļu, kas neliek cilvēkiem kaut ko uzstādīt savā telefonā, bet gan periodiski ieiet tīmekļvietnē un tādējādi verificēt savu atrašanās vietu. Otrkārt, aplikācija, kas jāielādē telefonā, var radīt pretreakciju, zināmai sabiedrības daļai atsakoties to darīt un attiecīgi apgrūtinot rīka ieviešanu.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kādēļ vispār jāizstrādā aplikācija – tā vietā, lai, piemēram, kontrolējamos aprīkotu ar GPS aprocēm –, Sārts norādīja, ka šādu aproču Latvijā nav daudz un tās būtu papildus jāiepērk. Tomēr galvenais ir nevis šis apsvērums, bet gan vienkārši cieņa pret līdzcilvēkiem. "Pat ja varētu dabūt un iepirkt, iedomājieties – katram, kurš ir saslimis un tā jau jūtas slikti, vēl uzliksim aproci... Ir jāmēģina atrast līdzsvaru. Cilvēkiem karantīnā jau tā ir grūti psiholoģiski izturēt, un padomājiet, vēl uzliek kaut ko tādu..." aizrādīja Sārts.
Vietējie IT uzņēmumi grib palīdzēt

Ar "Delfi TV ar Jāni Domburu" sazinājās Latvijā strādājošs IT uzņēmums "X Infotech", kura pārstāvis Einārs Leps norādīja, ka jau pagājušonedēļ uzņēmums vērsies Iekšlietu ministrijā, piedāvājot savu palīdzību Covid-19 digitālās kontroles rīku izveidē. Konkrētāk, citās valstīs, tostarp Spānijā vai Slovākijā, uzņēmuma partneri ir šādu rīku ieviesēji, un viena no rīka sastāvdaļām ir lietotāju verifikācija jeb tas, kā būt drošiem, ka persona, kura tiek kontrolēta, ir tā, par kuru uzdodas. "Mums jau ir gatavs mobilais rīks. Vienkārši runājot, tu ieslēdz kameru, pieliec priekšā ID karti vai pasi, tā dažu sekunžu laikā nolasa informāciju. Pēc tam pavērs kameru pret sevi, aplikācija veic sejas dzīvīguma pārbaudi, lai secinātu, ka tas ir īsts cilvēks, nevis fotogrāfija, un salīdzina to ar dokumentu. Mums šī daļa jau ir, un mēs esam gatavi valdībai to iedot par brīvu," skaidro Leps. Šobrīd uzņēmums gaida valsts reakciju.

Sārts "Delfi" norādīja, ka arī viņš sazinājies ar "X Infotech", lai apspriestu viņu piedāvājumu, un šis rīks šķiet interesants. Sārts gan uzsvēra, ka vispirms ir jāpabeidz darbs pie pamatrīka un tad var domāt, kā to papildināt: "To es redzu kā nākamo soli. Ir arī virkne citu privāto spēlētāju, kas ir piedāvājuši savus risinājumus un palīdzību."
Eiropa mācās no Singapūras

Paralēli "Stratcom" notiekošajam darbam pie karantīnas kontroles rīka vairāki uzņēmumi Latvijā apvienojušies iniciatīvas grupā, kas strādā pie rīka vīrusa potenciālo kontaktpersonu noteikšanai. Tā balstās uz Eiropas iniciatīvu, kura savukārt iedvesmu smēlusies vēl vienā Singapūras risinājumā. Tur paralēli karantīnas kontroles rīkam marta vidū klajā nāca aplikācija "TraceTogether", kuru īsā laikā savos telefonos uzstādīja vairāk nekā miljons Singapūras iedzīvotāju. Šī aplikācija ar "Bluetooth" signāla starpniecību fiksē visus cilvēkus, ar kuriem telefona īpašnieks pēdējo nedēļu laikā nonācis ciešā kontaktā, un saslimšanas gadījumā informāciju nodod mediķiem.

Tagad pie līdzīgas idejas strādā Eiropā izveidota starptautiska iniciatīvas grupa, kuras nosaukumu varētu tulkot kā "Eiropas privātumu saglabājoša tuvuma izsekošana" un kurā darbojas vairākas universitātes un informācijas tehnoloģiju uzņēmumi. Šo grupu vada Vācijā bāzēts zinātniskais institūts, un tā sola palīdzēt līdzīgas aplikācijas izstrādāt visā Eiropā. Piemēram, Vācijā cer, ka aplikācija varētu nākt klajā aprīļa vidū.

Kā "Delfi" norādīja "TechHub Riga" vadītājs Andris K. Bērziņš, ar Valsts prezidenta kancelejas palīdzību kontaktus ar šo Eiropas grupu nodibinājusi arī iniciatīvas grupa Latvijā, kurā iesaistījušies tādi informācijas tehnoloģiju uzņēmumi kā "Mobilly" un "Latvijas Mobilais telefons".

Bērziņš skaidroja, ka koncepcija ir atvieglot epidemiologu darbu: "Ja kādam šodien konstatē Covid-19 infekciju, darbs, ko šobrīd dara SPKC un policija, notiek visnotaļ manuāli, piemēram, internetā aicinot atsaukties cilvēkus, kas tajā un tajā dienā braukuši tajā un tajā autobusā. Tas ir ļoti grūts veids, kā izsekot cilvēku ķēdi, kas varētu būt inficēti."

Tādēļ plānots, ka cilvēkiem, kuri uzstādīs un iedarbinās aplikāciju, ar tās palīdzību telefons pats anonīmi fiksēs visas personas, ar kurām viņi bijuši gana ciešā kontaktā, lai varētu notikt inficēšanās. "Aplikācijas koncepts ir tāds, ka, izmantojot "Bluetooth" čipu, ierīce uztver, kad cits "Bluetooth" čips ir pietiekami tuvā attālumā pietiekami ilgu laiku, lai būtu nopietns risks, ka šie cilvēki varētu nodot infekciju viens otram. Šādos gadījumos katram cilvēkam aplikācijā dati tiek noglabāti šifrētā un anonimizētā veidā. Tie tiek uzglabāti 14 dienas, un, ja šajā laikā cilvēkam konstatē Covid-19, tad viņš šos anonīmos datus var nodot SPKC, kas savukārt datus atkodē un var sazināties ar visām kontaktpersonām, nodot viņām ziņu, ka šīs personas ir riska grupā un vajag pārbaudīties. Protams, jo plašāk šo aplikāciju ievieš, jo lielāka ir iespēja iespējamo infekciju atklāt ātrāk un attiecīgi arī izvairīties no jauniem uzliesmojumiem," skaidroja Bērziņš.

Viņš norādīja, ka šis risinājums primāri fokusēts uz nākotni, domājot par to, kā maksimāli atjaunot ekonomikas darbību, vienlaikus samazinot risku, ka sākas jauni uzliesmojumi: "Vakcīnas vēl kādu laiku nebūs, tas var būt gads vai vairāk. Otrs – ir gadījumi, kad inficēti cilvēki, kuriem nav simptomu, var inficēt citus. Ir svarīgi spēt izsekot pagātnē, kad kādam konstatēts vīruss, lai var atrast kontaktpersonas, kuras varētu būt inficētas."

Viņš norādīja, ka Eiropas iniciatīvas grupa ir izstrādājusi potenciālās aplikācijas pamatkodu, kas nupat nosūtīts arī Latvijai – pielāgošanai vietējām vajadzībām. Rīcība Eiropas līmenī esot nepieciešama, lai dažādās valstīs ieviestie risinājumi būtu savstarpēji savietojami. "Eiropā ļoti daudzi cilvēki ceļo starp valstīm. Piemēram, ja tu esi Vācijā, kontaktējies ar cilvēkiem, kas dzīvo Vācijā, ir svarīgi, lai, atgriežoties Latvijā, tu varētu saņemt ziņu, ka kādai no tavām ārzemju kontaktpersonām ir konstatēts Covid-19," norādīja Bērziņš.

Eiropā izstrādātais pamatkods nupat saņemts, bet lielāka skaidrība, kā tas varētu strādāt konkrēti Latvijā, varētu būt, ātrākais, nākamnedēļ. Bērziņš prognozēja, ka aplikācija varētu sākt darboties mēneša laikā.
Privātums vai veselība?

Ja kontaktpersonu izsekošanas rīks top kā privāta iniciatīva un attiecīgi, visticamāk, tā izmantošana būs katra cilvēka paša ziņā, tad karantīnas kontroles rīks, ja tāds tiks ieviests, darbosies valstiskā līmenī. Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs "Delfi" norādīja, ka, "sadarbojoties krīzes vadībā iesaistītajām valsts iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī privātajam sektoram, šobrīd tiek meklēti un attīstīti Latvijas situācijai vispiemērotākie tehnoloģiskie risinājumi, kas palīdzētu nodrošināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitāti, tajā skaitā karantīnas un pašizolācijas ievērošanu". Sabajevs norāda, ka projekti, par kuriem šobrīd tiek diskutēts, lielākoties balstās uz brīvprātīgu privātpersonu datu nodošanu un pirms šo instrumentu aktivizēšanas tie tiks izvērtēti no visu kompetento valsts institūciju atbildības perspektīvas.

Būtisks jautājums ir arī iespējamie privātuma pārkāpumi, par kuriem liek aizdomāties šādu rīku ieviešana. Zinātnieki Eiropā jau veido teorētiskus modeļus, kā šādus privātuma pārkāpumu riskus pēc iespējas samazināt. Piemēram, kā ziņo portāls "Techcrunch", attiecībā uz kontaktpersonu izsekošanas rīkiem 25 zinātnieku komanda no dažādām Eiropas universitātēm, tostarp Zviedrijā, Beļģijā un Šveicē, izplatījusi savu piedāvājumu, kurā norāda – lai samazinātu riskus, ka dati par kontaktpersonām var tikt izmantoti ļaunprātīgi, piemēram, spiegošanai, tie būtu jāuzglabā tikai telefonos, nevis kādā centralizētā serverī. Ja cilvēkam konstatē saslimšanu ar Covid-19, dati no viņa telefona var tikt nosūtīti uz serveri, kas atpazīst kodētos kontaktpersonu telefonu identifikatorus, nosūtot šīm ierīcēm ziņu, ka to īpašnieki ir pakļauti riskam. "Viens no galvenajiem riskiem, kas saistās ar datu centralizāciju: šāda sistēma var tikt paplašināta, valstis var mēģināt izsekot, kurš bijis tuvu kuram, un izrietoši šos datus izmantot citiem, ne tikai veselības mērķiem, piemēram, likumsargu vai izlūkdienestu darbā," portālam norāda Londonas Universitātes koledžas pārstāvis Maikls Vīls.

Latvijas Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka portālam "Delfi" norādīja, ka "personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar infekciju slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību", tajā pašā laikā piebilstot, ka digitālajiem rīkiem ir svarīgi atbilst ierobežotiem kritērijiem un kontrole nevar būt pastāvīga. "Piemēram, rīks var tikt izmantots, kamēr personai ir pienākums atrasties pašizolācijā vai ir noteikta karantīna. Ja termiņš ir beidzies, tad zūd arī pamats lietot šādu rīku attiecībā uz konkrēto personu. Šajā gadījumā ir jābūt līdzsvarotām interesēm. Ja pastāv konkrēts mērķis – aizsargāt sabiedrību no vīrusa izplātīšanās un nodrošināt preventīvas metodes, kā novērst negatīvās sekas, ja persona pārkāpj normatīvos aktus un pakļauj citus cilvēkus inficēšanas riskam, – ņemot vērā vīrusa izplatību un ietekmi uz sabiedrību, atsevišķas personas tiesības uz privātumu var būt ierobežotas, ievērojot samērīguma principu un atbilstošas garantijas – konkrēts termiņš, noteiktas institūcijas, kuras piekļūst datiem, un tamlīdzīgi," skaidro Macuka.

Runājot par citu valstu pieredzes pārņemšanu, viņa uzsver, ka svarīgi saprast, par kurām tieši valstīm ir runa, jo dažādās valstīs tiek izmantoti dažādi risinājumi. "Kopumā atbilstošas ir tās prakses, kurās tiek līdzsvarota nepieciešamība noteikt personu atrašanās vietu vai pārvietošanos ar tiesībām uz privātumu," norāda Macuka. Līdz ar to, piemēram, mobilo sakaru operatoru torņu izmantošana atrašanās vietas noteikšanai nebūtu racionāla pieeja, jo pastāv gana daudz blakus apstākļu, kas šo rīku var padarīt neefektīvu. "Persona var atstāt telefonu mājās, apmainīt SIM kartes. Atrašanas vietas rādiuss atkarībā no torņu izvietojuma var būt no vairākiem metriem līdz kilometriem, kas neļauj noteikt, vai persona atrodas telpā vai ir izgājusi ārā. Līdz ar to efektīvāk ir izmantot citus inovatīvus rīkus un aplikācijas," skaidro Macuka.

Avots: www.delfi.lv
Ziņas birkas:
Tags: IT Stratcom Covid-19 
Komentāri
Nav neviena komentāra.
Pievienot komentāru
Please Login to Post a Comment.
Vērtējums
Rating is available to Members only.

Please login or register to vote.

No Ratings have been Posted.
Jaunākie komentāri
· http://46.30.42.212/...
· Ko tu ar to gribēji ...
· Jē, Zanders saņems a...
· Tas kurš iemaina brī...
· Nav ne jausmas. Varē...
· HF dipoliņš arī uzka...
· Sen bij laiks to LNT...
· Pateicos, Vladimir! 73!
· Maksimālais starojum...
· Sirsnīgs paldies! Va...
Meklētājs
Ko meklēsi:
Lietotāji Onlainā
· Guests Online: 2

· Members Online: 0

· Total Members: 304
· Newest Member: hellvag
Ielogoties
Lietotājs

Parole




Neesi vel lietotājs?
Spied šeit lai reģistrētos.

Aizmirsi paroli?
Pieprasi jaunu šeit.
Jaunākie Foto Komentāri
Nav ne jausmas. Varētu...
HF dipoliņš arī uzkari...
Pateicos, Vladimir! 73!
Maksimālais starojums ...
Sirsnīgs paldies! Varb...
Jaunākās Bildes

Eilat - Israel

Eilat - Israel

Eilat - Israel

Eilat - Israel

Wisbech Port mobile ...

Wisbech Port mobile ...

Wisbech Port mobile ...

Wisbech Port mobile ...

Wisbech Port mobile ...

Bauska - Radio TEV
Statistika
IP
IP'

Links uz mūsu baneri
HTML kods uz freefm.lv mājas lapu.

Free FM