November 27 2020 17:04:24
Saules Aktivitāte
Saules Aktivitāte
Draugi
People.lv Near-Space Program
Latvijas radiostaciju ceļvedis
Legacy SAT - Ieskats satelītu televizijas vēsturē
IBM Kolekcija - Projekts kurā tiek tīrīta un restaurēta IBM ražotāja tehnika.
YL2CP Web site
Aktuāls Jautājums
Vai Covid-19 karantīnas laikā ir mainijušies jūsu radio klausīšanās paradumi?

Jā, klausos radio biežāk

Jā, vispār vairs neklausos

Nē, viss kā agrāk

Kas ir Covid-19 un kas ir radio?

Šodienas jubilāri:
Šodien nav jubilāru
Čats
Vajadzēs gan ielogoties lai čatotu.

27-11-2020 12:57
Paldies, Roland!

26-11-2020 02:37
Normund, apsveicu dzimšanas dienā! 73!

26-11-2018 13:42
Paldies! Wink

26-11-2018 09:36
Daudz laimes dzimšanas dienā Princ_ Smile

04-03-2018 23:52
Paldies! Godam tika atzīmēts - pagājušo nakti līdz vienpadsmitiem šodien dienā pavadīju pie uztvērēja, "neatejot no kases". 73!

04-03-2018 10:35
Rolands Strautmalis - Sveicu!

26-11-2017 23:39
Paldies Wink

26-11-2017 21:43
princ_fm, apsveicu Tavā dienā! 73!

19-10-2017 12:50
Paldies! 73!

18-10-2017 18:34
Sveiciens vārda dienā, Roland! 73! Smile

Par līdzdalību krāpšanā apsūdzēts "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
TV ziņasJaunas apsūdzības digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā. Prokuratūra apsūdz TET (agrāk “Lattelecom”) valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi par dalību krāpšanā. Tiesībsargi uzskata, ka bēdīgi slavenā Kempmayer saistību pārņēmējs kompānija “Hannu digital” ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis Lattelecom īpašnieku un padomes uzticību. Zaudējumu apmērs ir vairāk nekā 7 miljoni eiro.

Gulbis apsūdzībai nepiekrīt un to nekomentē, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu. Līdz ar viņu apsūdzētas vēl četras personas. Viņš no amata nav atstādināts. Uzņēmuma padome noalgojusi kriminālistikas ekspertus, kuriem līdz gada beigām jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi.

150 miljonu dolāru dārgā pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle. Tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par jaunāsTV atslēgas uzņēmumu kļuva dziļā slepenībā izraudzītais Londonā reģistrētais Kempmayer Media Limited, kas izrādījās klasiska pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas , tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns.

Lieta iztiesāta jau divās tiesu instancēs un šā mēneša beigās gaidāms Augstākās tiesas verdiks.

To, ka Kempmayer bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksāja Andrejs Ēķis, Kempmayer akcionāru sastāva organizētājs. Un šeit meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru.

Kempayer naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada rūsēja muitas noliktavās Latvijā. Un gadus vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. Kempmayer raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kavacis savulaik bija liels ziedotājs Šķēles vadītai partijai. Lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai “Hannu Digital” bija jākļūst par ciparu tv ieviesēju vai partneri. Un risinājums 2008.gadā tika atrasts sadarbībā ar Lattelecom. Tās vadītājs tolaik un tagad ir Juris Gulbis. “Tet” šefs savulaik Šķēlem piederošajā “Ave Lat grupā” bija finanšu direktora vietnieks.

Lattelecom uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju “Hannu Digital”.

Darījumu 2009. gadā apšaubīja Valsts kontrole. Tā uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez maznozīmīgās komercfirmas nevarētu iztikt. Lai gan tehniskā infrastruktūra bija Latvijas valsts radio un televīzijas centra kompetencē un tā visā Latvijā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasīja, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Vienīgā, kas to varēja izdarīt bija “Hannu Digital” , kura jau bija uzstādījusi vecajās Kempmayer iekārtas.

Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess. Un tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk saslēgto līgumu pamatotība. Mainoties trim izmeklētājiem, lieta bez virzības atradās līdz pat šai vasarai. Augustā prokuratūra uzrādīja pirmās apsūdzības. Izmeklēšanā atklāts, ka Lattelecom bija plānojis “Hannu Digital” 10 gados samaksāt 15 miljonus eiro. Summa vairākkārt pārsniedza “Hannu Digital” piederošo Kempayer iekārtu vērtību. Un jau ar pirmo maksājumu raidītāju vērtība tika nosegta. Taču līgumā slēpti tika iestrādātas vairākas citas pozīcijas, lai Hannu digital saņemtu pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus no Lattelecom. Un maksājumi tika maskēti zem dažādām pozīcijām. Piemēram, nepilnus divus miljonus Lattelecom komercfirmai skaitīja it kā par tās īpašo pieredzi, unikālajām zināšanām, ko angliski dēvē par “know-how”.

Tāpat vienošanās paredzēja, ka sākot ar 2010 gadu, turpmākos 8 gadus Hannu Digital saņems 22 % no Lattelecom ieņēmumiem, kas gūti nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan “Hannu Digital” apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota. Šāds līgums pēc prokuratūras domām tika slēgts, ļaunprātīgi izmantojot Lattelecom dalībnieku un padomes uzticēšanos, lai pretēji valstij piederošā uzņēmuma interesēm, “Hannu Digital” gūtu iespējami lielākus finanšu līdzekļus.

Par līdzdalību krāpšanā līdz ar valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, apsūdzēts arī Lattelecom tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis. Un Gintars Kavacis, firmas “Hannu Digital” valdes loceklis. Vai Kavacis pēc neticami veiksmīgā darījuma ar Lattelecom, atdeva Šķēlem parādu, Kavacis nav atklājis. “Hannu Digital” 2010.gadā reorganizēja un pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, Kavacis Latvijā vairs neuzturas.

Prokuratūra izmeklēšanā konstatējusi, ka visus plānotos 15 miljonus eiro “Hannu Digital” tomēr neizdevās saņemt no Lattelecom, jo no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, 2014.gadā bija jauns konkurss un LVRTC tālāk pats nodrošināja apraidi Rīgas reģionā. Taču dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs Lattelecom pēc prokuratūras aplēsēm tāpat ir iespaidīgs - septiņi ar pusi miljonu (7 585 533 eiro).

Juris Gulbis daļēji valstij piederošo Lattelecom, tagad Tet vada jau 14 gadus, un ir dāsnāk atalgoto valsts amatpersonu vidū. Gulbja reputāciju nedaudz sašķobīja oligarhu sarunas. Tās atklāja, ka Gulbis ir to Šlesera uzticības personu vidū, kuri Rīdzenes viesnīcā apspriež Šlesera un viņa biznesa partneru interešu īstenošanu par valsts un pašvaldības naudu.

No digitālās televīzijas lietā apsūdzētajiem Tet joprojām turpina darbu Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis un valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Tet padomei, kurā darbojas arī otra Tet īpašnieka skandināvu Tilts communication pārstāvji, ir jālemj, ko darīt ar prokuratūras uzrādītajām smagajām apsūdzībām. Tet padome ārkārtas sēdē lēmusi nesteigties, bet prokuratūras apsūdzību nodevusi pārbaudīt konkursā izraudzītai starptautiskai kriminālistikas firmai.

Kamēr nav saņemts starptautiskās kriminālistikas firmas atzinums, Tet padome Gulbi no amata neatstādinās.

Prokuratūra arī lūgusi Tet izvērtēt, vai tā piekrīt šajā krimināllietā būt par cietušo. Valstij daļēji piederošajā uzņēmumā par to lemšot valde bez Gulbja.

Tomēr jau 10 gadus senajā Valsts kontroles atzinumā tika minēts, ka digitālās televīzijas projektā, piesaistot privātfirmu “Hannu digital”, projekta izmaksas sadārdzinājās. Un starpību jeb Šķēles kreditētajai Hannu Digital samaksāto netieši sedza raidorganizācijas un ciparu televīzijas abonenti - skatītāji.

Ekonomikas ministrijai pakļautā Privatizācijas aģentūra jeb šobrīd Possesor kā Tet īpašnieks pagaidām nekomentē smagās apsūdzības pret valdes priekšsēdētāju Gulbi un Juridiskās daļas vadītāju Meisīti.

Meisītis augustā atstājis vairākus sabiedriski nozīmīgus amatus gan kultūras ministrijas mediju politikas konsultatīvajā padomē, gan arī citās organizācijās un asociācijās. Gulbim un citiem valdes locekļiem darbojas civiltiesiskā apdrošināšana. Tā pasargā amatpersonas no kļūdām un apdrošinātājs sedz uzņēmumam radušos zaudējumus. Tomēr prokuratūra uzskata, ka Gulbis un un pārējie apsūdzētie apzināti maldināja Lattelecom īpašniekus un apdrošināšana šajā gadījumā varētu nedarboties.

Avots: www.tvnet.lv

Ziņas birkas:
Tumblr
Pinterest
WhatsApp
Telegram
Komentāri
Nav neviena komentāra.
Pievienot komentāru
Vajadzēs gan ielogoties lai komentētu.
Vērtējums
Rating is available to Members only.

Please login or register to vote.

No Ratings have been Posted.
Jaunākie komentāri
· Es nezinu...No viena...
· Biju pagaišgad Vācij...
· Protams. Daļai cilvē...
· Daudzas radiostacija...
· http://46.30.42.212/...
· Ko tu ar to gribēji ...
· Jē, Zanders saņems a...
· Tas kurš iemaina brī...
· Nav ne jausmas. Varē...
· HF dipoliņš arī uzka...
Meklētājs
Ko meklēsi:
Lietotāji Onlainā
· Viesi Onlainā: 8

· Members Online: 0

· Total Members: 304
· Jaunākais lietotājs: hellvag
Ielogoties
Lietotājs

Parole



Facebook login

Neesi vel lietotājs?
Spied šeit lai reģistrētos.

Aizmirsi paroli?
Pieprasi jaunu šeit.
Jaunākie Foto Komentāri
Bullet icon Nav ne jausmas. Varētu...
Bullet icon HF dipoliņš arī uzkari...
Bullet icon Pateicos, Vladimir! 73!
Bullet icon Maksimālais starojums ...
Bullet icon Sirsnīgs paldies! Varb...
Jaunākās Bildes
Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...
Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...
Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...
Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...
Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...
Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...
Saules mikro elektrostacija
Saules mikro elektro...
Eilat - Israel
Eilat - Israel
Eilat - Israel
Eilat - Israel
Eilat - Israel
Eilat - Israel
Statistika
IP
IP'
Links uz mūsu baneri
HTML kods uz freefm.lv mājas lapu.

Free FM