FM izslēgšana Norvēģijā atklāj jaunas DAB+ nepilnības
600 zvani uz palīdzības tālruni
Pēc valsts mēroga FM raidītāju izslēgšanas 11. janvārī Norvēģijas Nordland apgabalā, daudziem klausītājiem radās problēmas ar DAB radio uztveršanu. Realitātē šis process bija stipri atsķirīgs no tā, ko apsolīja sabiedriskā raidorganizācija NRK. Notikumi, kas sekoja pēc FM izlēgšanas tikai vēl vienu reizi apliecināja, ka DAB nākotnē nekļūs par pilnīgu un pietiekams FM aizstājēju. Tagad Norvēģijas valdība ir ļoti tuvu tam, lai atzītu savu kļūdu un lemtu par FM izslēgšanas atlikšanu citos valsts reģionos. Neskatoties uz to, oficiālais priekštats par FM izslēgšanu joprojām tiek uzturēts kā ļoti spilgts un pompozs notikums Norvēģijas vēsturē. NRK amatpersonas dara visu iespējamo, lai izveidotu pozitīvu tēlu par valsts tik ilgi gaidīto, bet strīdīgo pāreju uz DAB. Radiostacijas, kas bija pieejamas tikai lielpilsētu teritorijās, nu būs uztveramas visā valstī. Gan Norvēģijas politiķi, gan pati raidsabiedrība NRK ir ļoti ieintresēta, lai Norvēģija kļūtu par pirmo valsti uz planētas bez FM. Apgabals no Trøndelag ziemeļiem līdz robežai ar Troms (Norvik tuvumā) zaudēja FM radio pārklājumu ar svinīgu ceromoniju un speciāla slēdža izslēgšanu. Gandrīz uzreiz pēc tam, pirmajās pāris stundās NRK saņēma 600 zvanu ar aicinājumiem pēc palīdzības un sūdzībām, tādā veidā palielinot iespēju, ka FM atslēgšanu tomēr vēl var atlikt. Pat Oslo apgabala iedzīvotāji sūdzējās, ka DAB pārklājums daudzās vietās vienkārši pazūd. To labi var novērot braucot mašīnā no Lommedalen uz Sandvika un starp Sollihøgda un Hønefoss. DAB kritiķi NRK nodēvēja par "Patiesības ministriju", jo tā ir gatava, vēlas un spēj palīdzēt izmisumā nonākušajiem DAB lietotājiem ar speciāla telefona palīdzību. "DAB palīgi" var runāt arī angliski, vai, iespējams, citās valodās, ja rodas tāda nepieciešamība.
Avārijas situācija “No Signal”
Pagāja tikai nedēļa, bet NRK jau nācās atzīt nozīmīgu "avārijas situāciju" trešdienas vakarā, 18. janvārī, kas burtiski izgrieza DAB pārklājumu. Ceturdienas rītā DAB radio atkal strādāja, bet klausītājiem tika izsūtīts brīdinājums, ka sistēma nav tik "spēcīga", kā sākumā apgalvoja atbildīgās amatperonas.
«Mēs gribētu vispirms atvainoties visiem tiem, kuri ir zaudējuši radio apraidi pagājušajā naktī,» valsts īpašumā esošās radio un TV pārraides firmas Norkring direktors Torbjørn Ø TEIGEN teica NRK radio ziņās ceturtdienas rītā. FM radio apraide joprojām skanēja kā parasti, izņemot Nordland County, kas veido garu posmu ziemeļu centrālajā Norvēģijā no Trøndelag līdz Troms. Tas nozīmē to, ka Nordland apgabals trešdienas vakarā palika pilnīgi bez radio pārraidēm. Tas skāra vismaz 235 000 mājsaimniecības. DAB radio parādija "Nav signāla" ziņu. Policija, izmantojot mobilos tālruņus Salten reģionā 10 vakarā izsūtija sabiedrībai īsziņas: "Mēs esam bez DAB seguma". Kompānija TEIGEN paziņoja, ka vairs nedarbojas pirmais no trim optiskās šķiedras kabeļiem, kas snodrošina to, ko sauc par "trīs paralēliem tehniskajiem risinājumiem", jeb DAB apraidi un atrodas Oslo.
Problēmu uzreiz nevarēja novērst, jo zeme bija sasalusi. Pusnaktī tomēr DAB pārraides tika atjaunotas. TEIGEN šo notikumu komentēja kā: "ļoti žēl” un "varbūt mums vajag ceturto paralēlo risinājumu".
Milzīgais rēķins pēc pārejas uz DAB ir sadusmojis daudzus, starp tiem arī kravas pārvadājumu firmas Nordland īpašnieku, kas gaidīja līdz pašam pēdejam brīdim, lai nopirktu DAB adapterus saviem 80 transportlīdzekļiem. Kaut NRK boss Thor Gjermund apgalvoja, ka ir reāli iegādāties DAB radio "par pāris simtiem kronu", pasākums ir izrādījies krietni dārgāks. Adapteris maksā sākot no NOK 1,200 (USD 140) un vairāk.
Pēc nedēļas, puse no respondentiem aptaujā teica, ka pēc FM izslēgšanas Vesterålen apgabalā, viņi vairs neklausās NRK programmas vispār. No Narvik apmēram 20000 iedzīvotāji ziņoja, ka vairāk nekā 50% klausītāju nevar uztvert DAB+ pāraides un vēl 25% ir nestabila uztveršanas zona. Tiek lēsts, ka 75 – 80% Narvik iedzīvotāju vairs nav piekļuves NRK raidījumiem.
LTV1 un LTV7 174 – 230 MHz diapazonā
Pie problēmas ar DAB+ galvenokārt ir vainojama NRK un apraides pakalpojumu sniedzēja Norkring kļūdainā tehniskā gatavība, jo frekvenču diapazonā 174.928 - 239.200 MHz (Band 3) DAB jau pats par sevi satur nopietnu trūkumu - samazinās uztveršanas stabilitāte un signāla izplatīšanās attālums. Šie parametri ir sliktāki nekā FM diapazonā 87,5 – 108 MHz, kas speciālistam nesķiet "nekāds brīnums", jo frekvences Band 3 ir divas reizes augstākas. Kaut kas līdzīgs reiz jau notika arī Latvijā, kad tika izslēgta analogā TV metru viļņu diapazonā un notika pāreja uz ciparu signālu decimetru diapazonā. Šeit, 470 – 862 MHz (UHF) diapazonā situācija ir vēl sliktāka. Patiesībā problēma ar TV programu uztveršanu Latvijā ir aktuāla joprojām, tikai atbildīgās valsts institūcijas par to izvairās runāt. Tā ir realitāte, ka pie mums daudzi joprojām slikti uztver virszemes TV. Ja tiktu veikta attiecīga iedzīvotāju aptauja, atklātos "kliedzoši" fakti, bet tas nav izdevīgi ne LVRTC, ne NEPLP. Ja virszemes digitālā TV apraide Latvijā tiktu veikta 174 – 230 MHz diapazonā (5 – 12 kanāls), kas tehniski ir pilnīgi iespējams, to atbalsta visi DVB-T uztvērēji, Latvijas iedzīvotāji, virszemes TV skatītāji, būtu tikai potenciālie ieguvēji. Zaudēt nav ko, DAB+ pārraidēm tas netraucētu, jo vēl vienam, nacionālajam DVB-T Mux vieta diapazonā atrastos... Vismaz bezmaksas, sabiedriskās LTV1 un LTV7 programmas vajadzētu raidīt tieši 174 – 230 MHz diapazonā, tā nodrošinot savas valsts iedzīvotājus ar daudz stabilāku signālu un lielāku apraides zonu, nekā decimetru diapazonā. Līdzīgi tas notiek vairākās Eiropas valstīs – Somijā, Zviedrijā un Itālijā. Vai tad iedzīvotāji to nav pelnijuši?
Tagad bezmaksas, sabiedriskajai TV programmu pakai tiek izmantotas zemākās brīvās frekvences decimetru diapazonā, piemēram, Rīgā tas ir 28. kanāls 530 MHz. Tas nekādi nekompensē to faktu, ka TV apraidei daudz piemērotāks būtu tieši 174 – 230 MHz diapazons. Vairums cilvēku vienkārši nesaprot šīs tehniskās lietas, to faktu, ka viņi kārtējo reizi ir "apdalīti" un piemuļķoti. Skatītāji ikdienā, kā nu kurš spēj, ir spiesti cīnīties ar signāla pamirumiem un sliktu apraides zonu. Jaunas, metru viļņu antenas uzstādīšana būtu tas „mazākais ļaunums”, turklāt daudziem tādas ir palikušas vēl no analogās TV apraides laikiem. Ja jau LVRTC varēja ieslēgt veco 10. kanāla raidītāju DAB+ testiem (no 1. februāra ar pilnu jaudu), tad to var izmantot arī sabiedriskās televīzijas bezmaksas (LTV1 un LTV7) programmu pakas raidīšanai.
DAB+ signāla "pamirumi"
Tagad atpakaļ pie DAB+. Veterāns, radiotehniķis Lars Mossberg no Stoholmas saka, ka, lai nosegtu visu nepeiciešamo zonu ar DAB, izmantojot Mux ar daudziem vienlaicīgi strādājošiem radiokanāliem,ir nepieciešama plašāka frekvenču josla, nekā vienam FM radio kanālam, bet tas automātiski nozīmē problēmas, lai nosegtu konkrētu ģeogrāfisko apgabalu. Kopā ar lielāku datu pārraides ātrumu un kļūdu aizsardzību, kas nav optimizēta, DAB raidītāji ir gandrīz tikpat tuvu novietoti, kā mobilā tīkla raidītāji un pie antenas ir nepieciešama lielāka izejas jauda (ERP). Tikai tad ir kāds labums no single-frequency network (SFN) – vairākiem vienlaicīgi strādājošiem raidītājiem vienā un tajā pašā frekvencē. DAB ir ļoti "neuzticama" sistēma ar tāpēc, ka uztveršana notiek ļoti tuvu pie attiecības signāls – troksnis sliekšņa. Tas nozīmē, ka apkārtējā vide un laika apstākļi stipri ierobežo DAB uztveršanu. Signāla pamirumu dēļ sākās problēmas ar Mux atsevišķu radioprogrammu uztveršanu. Tā kā raidītāji parasti strādā ar maksimālo izejas jaudu, nav arī pietiekošas rezerves, lai šo nestabilitāti novērstu. Līdzīgas problēmas ir ar mobilo sakaru tīklu raidītājiem, kad tīklam pieslēdzas daudzi lietotāji. Operātoram ir jākontrolē, cik daudz lietotāju var izmantot tīklu vienlaicīgi.
Sīkāk: DAB+ radioklausītāju skaits, protams, var būt kaut vai bezgalīgi liels. Runa nav par to, bet par 1,5 MHz plato OFDM pārraides kanālu, kurš tiek sadalīts daudzos šauros subkanālos. (Sīkāk skatīt JanisDX linku.)
Reālam signālam, īpaši, ja tas ir vājš (pie sliekšņa vērtības) frekvenču raksturlīknē veidojas "tukšumi", kas visu laiku manās atkarībā no izplatīšanās nosacījumiem. Jo augstāka frekvence, jo mazāks ir signāla izplatīšanās attālums un vajadzīga lielāka raidītāja jauda. DAB+ kļūdu korekcijas mehānisms spēj atjaunot informāciju līdz 50% - tālāk ir "no signal". Visi taču piekritis, ka tas ir daudz nepatīkamāk, nekā jau pierastā FM šņākoņa?
Lūk, ja piepilda visu DAB+ apraides kanālu ar datiem - 16 audio programmām, tad nav vairs signālā brīvas vietas, lai kompensētu datus, kas ik pa brīdim nenovēršami izkrīt, ar kādu no subkanāliem. Tie visi ir aizņemti. Vai tad tā nav pārslodze? Mobilajos sakaros kritisks ir lietotāju skaits, DAB+ tas ir audio programmu skaits, bet problēma ir viena un tā pati.
11. janvārī DAB+ nedarbojās vairākās Norvēģijas vietās, kur tas bija paredzēts iepriekš. Laikraksts Dagens Næringsliv (DN) nosūtija reportieri un fotogrāfu uz vienu no daudzajiem zvejas laivu ostām Nordland apgabalā netālu no Lofoten un Vesterålen.
Daži laivu īpašnieki uztraucās par došanos jūrā bez uzticamas radio apraides. "Tas DAB ir briesmīgi atkarīgs no laika apstākļiem," apgalvoja Jan Fredriksen uz laivas Reinsbåen klāja. "Es esmu mēģinājis meklēt programas vēl un vēl, bet pārklājuma vienalga nav.” DAB radio Fredriksen laivā apklusa, tiklīdz viņi atstāja ostas teritoriju un, protams, FM radio vairs nestrādāja. NRK solija pārklājumu līdz 50 km (30 jūdzes) no krasta, un uz Fredriksen laivas ir septiņas pēdas augsts antenu masts. «Mēs pavadījām stundu braucienā no Skårvågen līdz Nykvågen, bet DAB radio kopā skanēja tikai kādas piecas minūtes. Ir daudz svētku runu par DAB atklāšanu, bet ne šeit,» sacīja Fredriksen, kurš ir arī līderis vietējās zvejas nozares tirzniecības asociācijā Nordland Fylkesfiskarlag. «Mums, zvejniekiem ir jāpaļaujas uz radio brīdinājumiem un laika prognozēm. Slēgts FM tīkls ir kā azartspēle ar mūsu dzīvību un veselību.»
Ne viss strādā tā, kā bija plānots
Kāpēc tad šīs problēmas nav novērotas citās valstīs, kur notiek regulāras DAB vai DAB+ pārraides? Saskaņā ar Vācijas ekspertu teikto, tas vienkārši it tāpēc, ka valstī joprojām darbojas FM. Ikvienam ir pieejams FM diapazons. Kad DAB pārklājums pazūd, daļa no uztvērējiem automātiski pārslēdzas atpakaļ uz FM. Norvēģijā radio klausīttājiem vairs nav nekādas iespējas izmantot parastu FM uztvērēju. Tāpēc Nordland un citās mazapdzīvotās vietās, atsķirībā no Eiropas metropoles pilsētām, kur ir vēl citas radio platformas, šī problēma ir īpaši aktuāla.
Šonedēļ Norvēģijas Kultūras ministrei Helleland Parlamentā ir jāsniedz ziņojums par pāriešanu uz DAB, kas decembrī pieprasīja regulāru informācijas sniegšanu. Šajā Parlamentā konservatīvo mediju pārstāvis Svein Harberg teica, ka ir skaidrs, ka sliktākajā gadījumā valdībai vajadzēs atlikt FM izslēgšanu, jo ne viss strādā tā, kā bija plānots. Tomēr FM izslēgšanu Norvēģijā kontrolē EBU's "Digital Radio Summit" in Geneva, un nekādu lēmumu vienkārši nevar pieņemt pirms nākamās paredzētās "FM shutdown" 8. februārī Trøndelag un Romsdal.
Nākamie FM izslēgšanas datumi Norvēģijā: Telemark, Buskerud, Hedmark un Oppland - 26. aprīlis Sogn og Frordane, Hordalanne, Rogaland un Agder - 21. jūnijs Østfold, Vestfold, Oslo un Okershusa - 20. septembris Troms un Finnmark - 13. decembris
Atlikta FM izslēgšana nopietni iedragātu gan NRK, gan DAB lobiju prestižu. Norvēģijā radio klausītāji ir kļuvuši par DAB+ radio ieviesēju ķiļniekiem, jo izvēles iespējas vienkārši vairs nav. Vai arī Latvijā mēs visi nākotnē kļūsim par līdzīga eksperimenta dalībnniekiem?
P.S.
Nē, šī nav DAB+ nomelnošanas kampaņa un atlīdzība arī netiek saņemta. Kaut kas tiek tulkots ar google palīdzību, bet kāpēc gan nē? Tā ir ātri un ērti. 600 zvani pāris stundu laikā, protams, nav apokalipse, bet vienkārši reāls fakts no Norvēģijas DAB+ ieviešanas, tāpat kā pārrauts optiskais kabelis un citas ziņas par zvejnieku nedienām, par DAB signāla pārveidotājiem mašīnās atpakaļ uz FM un citi. Nē, šie nav arī murgi, bet realitāte. Fakts ir arī tas, ka, piemēram, Helsinkos strādā trīs 1,8 kW DVB-T raidītāji MUX-VHFC 177, 5 MHz (5.kanāls), MUX-VHFA 184,5 MHz (6 kanāls), MUX-VHFB 198,5 MHz (8. kanāls). Interesanti, kāpēc gan Latvija nevarētu rīkoties līdzīgi? Tāpat decimetru diapazona augšgals no TV drīz būs jāatbrīvo 5G vajadzībām. Manuprāt, elegants risinājums - tas būtu mazāk sāpīgi, kā DVB-T2 ieviešana un visu pašreizējo dekoderu nomaiņa. Noklusēt, neko nerakstīt? Tiešām, vai kāds domā, ka tā ir godīga attieksme pret savu tautu, kas tik daudz cietusi no visādiem lobijiem un darboņām? DAB+ Norvēģijā nav nekāds "veiksmes stāsts"! Saprotu arī tos, kas dusmojas... Ko gan darīt, ja tā ir patiesība? Ja mēs būsim tik stulbi, kā strausi un slēpsim galvu smiltīs, bet pakaļa vienalga paliks ārā, mēs nekad igauņus nepanāksim... Nekad. Mums ir jāmācās no citu kļūdām, lai nepieļautu savējās. Norādot uz trūkumiem, es neesmu pret DAB+. Tāpēc arī top šie raksti, lai mēs visi kļūtu gudrāki savās izvēlēs un stiprāki. Paldies, ja lasījāt! Varat droši mani kritizēt, es ne uz ko nepretendēju un ne pret ko necīnos.
Protams, rakstā daudzkas samurgots, bet par to, ka pietiek nojukt sakaru kanālam un uzreiz apstājas visas DAB+ radiostacijas, ir taisnība. FM tagad raida no daudzām vietām un izmanto dažādus sakaru kanālus, lai nogādāru signālu līdz raidītājam, tapēc viss FM apklust nu nekādīgi nevar. Par DVB-T gan nepiekrītu, nav tādas vietas Latvijā, kur digitālo televīziju nevar uztvert. Vajag tikai uzlikt labu antenu uz mājas jumta.
izskatās ka tulkots pa tiešo no tantes google
vai totālā pālī, ka sāk dab signāla izplatīšanu salīdzināt ar mobilajiem operatoriem.
kā mobilā tīkla raidītāji un pie antenas ir nepieciešama lielāka izejas jauda (ERP). Tikai tad ir kāds labums no single-frequency network (SFN) ; vairākiem vienlaicīgi strādājošiem raidītājiem vienā un tajā pašā frekvencē. DAB ir ļoti "neuzticama" sistēma ar tāpēc, ka uztveršana notiek ļoti tuvu pie attiecības signāls ; troksnis sliekšņa. Tas nozīmē, ka apkārtējā vide un laika apstākļi stipri ierobežo DAB uztveršanu. Signāla pamirumu dēļ sākās problēmas ar Mux atsevišķu radioprogrammu uztveršanu. Tā kā raidītāji parasti strādā ar maksimālo izejas jaudu, nav arī pietiekošas rezerves, lai šo nestabilitāti novērstu. Līdzīgas problēmas ir ar mobilo sakaru tīklu raidītājiem, kad tīklam pieslēdzas daudzi lietotāji. Operātoram ir jākontrolē, cik daudz lietotāju var izmantot tīklu vienlaicīgi.
Jautājums raksta autoram !!! Kā domāta DAB+ tīkla pārslodze, brīdī kad daudzi klausītāji ieslēguši radio?
Atļaušos tomēr šeit paust savu viedokli, kas ir balstīts uz FAKTIEM.
Komentārs par šo apakšvirsrakstu 600 zvani uz palīdzības tālruni
Jau pats apakšvirsraksts, liek man uzdod šādu jautājumu: Vai 600 zvani palīdzības dienestam ir apokalipse? Es domāju, ka nē! Turklāt pa palīdzības tālruni cilvēki zvana saistībā arī ar citiem jautājumiem par DAB, nevis tikai sūdzās par apraides pārklājumu.
Komentārs par šo apakšvirsrakstu un pavadošo tekstu LTV1 un LTV7 174 - 230 MHz diapazonā.
Norvēģija DAB apraidi šajā diapazonā ieviesa tādēļ, ka noklāt visu teritoriju ar FM diapazonu ir daudz grūtāk. Pret kalniem notiek FM atstarošanās, kas atstāj negatīvu iespaidu uz FM apraidi. Pretēji DAB izmanto Ortogonālo frekvenču blīvēšanu https://lv.wikipedia.org/wiki/OFDM. Tātad radioviļņu daudzceļu atstarošanās rada signāla intensitātes izmaiņas - feidingu, kas pasliktina skaņas kvalitāti. Šos trūkumus novērš digitātais radio.
Par pārējo rakstā ievietoto informāciju man vispār nav nekādu komentāru. Vienīgi jāatceras ir tas: "Ar ko tu baro savu prātu?" Vispirms izlasot šo ziņu un pārējās, vajadzēt veikt faktu salīdzināšanu ar reālo praksi, kas notiek šobrīd, nevis "no mušas uzpūst ziloni".
Komentārs arī par apakšvirsrakstu un tā rindkopu Avārijas situācija “No Signal”
Patiesība rāda, ko pavisam citu. Norvēģijas raidorganzācija NRK ziņo,ka DAB signāla pazušanu Nordlandes apgabalā un citviet izraisīja rakšanas darbi sabojājot optiskās sķiedras kabeļus.
Optiskās šķiedras kabeļa bojājumi trešdienas vakarā noveda pie problēmām DAB tīklā lielā daļā valsts. Problēmas radās arī jau 2015. gadā, tad DAB tīkla pārrāvums ilga trīs stundas.
Šī nesenā notikuma dēļ tika skarti aptuveni 5 % Norvēģijas valsts iedzīvotāju visos valsts apgabalos, savukārt problēmas nebija tikai izņemot Oslo un Akershus apgabalus. Līdz ar šis incidents skāra aptuveni 235 000 mājsaimniecību.
Telekomunikāciju kompānijas Norkring direktors Torbjørn Ø Teigens raidorganizācijai NRK sacīja, ka šo incidentu izraisīja optiskās šķiedras kabeļa bojājums.
"Cilvēka kļūda"
- Tas notika neskatoties uz faktu, ka mums trīs paralēlie tehniskie risinājumi. Šajā gadījumā tika sabojāti visi trīs, cits pēc cita. Tās bija rakšanas darbu kļūdas, kuras radīja šo incidentu, sacīja Teigens.
Trešdienas pusdienlaikā cilvēka kļūdas dēļ tika sabojāts pirmais optiskās šķiedras kabelis, kurš atrodās Oslo. To nevarēja saremontēt, jo aukstuma dēļ zeme bija sasalusi. Atlikušie divi škiedras kabeļu gulēja turpat grāvī un neuzmanīgas rīcības dēļ arī tika sabojāti ar ekskavatoru.
Saskaņā ar telekomunikāciju kompānijas Norkring teikto. Tā ir bijusi cilvēka kļūda.
Telekomunikāciju kompānijas Norkring direktors vēlāk pauda dziļu nožēlu par šo incidentu. Viņš norādīja, ka uzņēmums veiks rūpīgu pārbaudi un uzraudzību, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos.
Tāpat Teigens atzīmēja, ka DAB tīkls ir stabilāks nekā FM tīkls, bet tagad mēs vairāk koncentrēsimies uz mūsu infrastruktūru un centīsimies rast iespēju ceturtajam tehniskajam risinājumam.
Jāatzīmē vēl kas. Optisko kabeļu bojājumi radīja pārtraukumu ne tikai DAB tīklā, bet arī FM tīklā un arī pārtrūkums radās mobilo sakaru un datu plūsmā. Pēcāk tas izsauca asu kritiku no Norvēģijas Kultūras ministres - Lindas Hofstadas Hellelandas. Viņa atzina, ka tas ir nožēlojami.
"NRK ir valsts ārkārtas situāciju kanāls.": Viņa sacīja. Viņa arī atzina, ka šis incidents, kas noveda pie DAB apraides problēmām apmēram 235 000 mājsaimniecību ir nepieņemams.
NRK ir daļa no DAB tīkla, kas nodrošina svarīgu ārkārtas situācijas funkciju, lai gan rezultātā pēc šī incidenta šī funkcija bija ierobežota. Es noteikti pārliecināšos, ka tiks īstenoti visi pasākumi, lai novērstu šāda gadījumu atkārtošanos nākotnē, teica kultūras ministre.
Viņa norāda, ka NRK un Norkring šī situācija būs jāatrisina kopīgi ar vēl viena kabeļa izveidi, lai infrastruktūra kļūtu stabilāka.
DAB+ signāls sāks krist ārā tad kad parastais FM pie tādiem parametriem jau sen pazudis. Protams visā LV, lai signāls būtu uztverams ar Rīgas torni vien nepietiks.
Princ_fm, labs rakstspar dažādiem apraides formātiem. Varbūt nav paņemts pats labākā piemēra audiofails, bet atšķirība uz labas aparatūras jūtama perfekti. Man protams nav dots saprast, kapēc ieviešot DAB+ vajag skaņu sačakarēt ar mazo bitraitu. Jaunajai tehnoloģijai tak vajadzētu tiekties uz pēc iespējas augstāku skaņas kvalitāti, bet nē.
Pats galvenais, kas rakstā arī nav pateikts, ka galvenā OFDM priekšrocība, salīdzinot ar vienas nesējfrekvences tehnoloģijām, ir spēja pārraidīt lielāku datu apjomu (augsta spektrālā efektivitāte) pat apgrūtinātos pārraides apstākļos, kā, piemēram, sakaros bez tiešās redzamības, kur signāls tiek spēcīgi kropļots, apliecoties ap šķēršļiem, dēļ daudzceļu interferences (multipath interference) - radioviļņi no raidītāja līdz uztvērējam nokļūst pa vairākiem iespējamajiem ceļiem, kas ir dažāda garuma un līdz ar to prasa dažādus laika intervālus, radot fāzes nobīdi. Tas tiek panākts, izmantojot drošības intervālus ar ciklisko prefiksu (guard interval cyclic prefix).
27/01/2017 10:49:31
27/01/2017 11:56:04
27/01/2017 15:00:03
27/01/2017 23:13:23
28/01/2017 11:33:49
28/01/2017 20:08:50
28/01/2017 23:55:13
29/01/2017 00:09:44
29/01/2017 09:11:25
29/01/2017 11:27:51