FM izslēgšana Norvēģijā atklāj jaunas DAB+ nepilnības
600 zvani uz palīdzības tālruni
Pēc valsts mēroga FM raidītāju izslēgšanas 11. janvārī Norvēģijas Nordland apgabalā, daudziem klausītājiem radās problēmas ar DAB radio uztveršanu. Realitātē šis process bija stipri atsķirīgs no tā, ko apsolīja sabiedriskā raidorganizācija NRK. Notikumi, kas sekoja pēc FM izlēgšanas tikai vēl vienu reizi apliecināja, ka DAB nākotnē nekļūs par pilnīgu un pietiekams FM aizstājēju. Tagad Norvēģijas valdība ir ļoti tuvu tam, lai atzītu savu kļūdu un lemtu par FM izslēgšanas atlikšanu citos valsts reģionos. Neskatoties uz to, oficiālais priekštats par FM izslēgšanu joprojām tiek uzturēts kā ļoti spilgts un pompozs notikums Norvēģijas vēsturē. NRK amatpersonas dara visu iespējamo, lai izveidotu pozitīvu tēlu par valsts tik ilgi gaidīto, bet strīdīgo pāreju uz DAB. Radiostacijas, kas bija pieejamas tikai lielpilsētu teritorijās, nu būs uztveramas visā valstī. Gan Norvēģijas politiķi, gan pati raidsabiedrība NRK ir ļoti ieintresēta, lai Norvēģija kļūtu par pirmo valsti uz planētas bez FM. Apgabals no Trøndelag ziemeļiem līdz robežai ar Troms (Norvik tuvumā) zaudēja FM radio pārklājumu ar svinīgu ceromoniju un speciāla slēdža izslēgšanu. Gandrīz uzreiz pēc tam, pirmajās pāris stundās NRK saņēma 600 zvanu ar aicinājumiem pēc palīdzības un sūdzībām, tādā veidā palielinot iespēju, ka FM atslēgšanu tomēr vēl var atlikt. Pat Oslo apgabala iedzīvotāji sūdzējās, ka DAB pārklājums daudzās vietās vienkārši pazūd. To labi var novērot braucot mašīnā no Lommedalen uz Sandvika un starp Sollihøgda un Hønefoss. DAB kritiķi NRK nodēvēja par "Patiesības ministriju", jo tā ir gatava, vēlas un spēj palīdzēt izmisumā nonākušajiem DAB lietotājiem ar speciāla telefona palīdzību. "DAB palīgi" var runāt arī angliski, vai, iespējams, citās valodās, ja rodas tāda nepieciešamība.
Avārijas situācija “No Signal”
Pagāja tikai nedēļa, bet NRK jau nācās atzīt nozīmīgu "avārijas situāciju" trešdienas vakarā, 18. janvārī, kas burtiski izgrieza DAB pārklājumu. Ceturdienas rītā DAB radio atkal strādāja, bet klausītājiem tika izsūtīts brīdinājums, ka sistēma nav tik "spēcīga", kā sākumā apgalvoja atbildīgās amatperonas.
«Mēs gribētu vispirms atvainoties visiem tiem, kuri ir zaudējuši radio apraidi pagājušajā naktī,» valsts īpašumā esošās radio un TV pārraides firmas Norkring direktors Torbjørn Ø TEIGEN teica NRK radio ziņās ceturtdienas rītā. FM radio apraide joprojām skanēja kā parasti, izņemot Nordland County, kas veido garu posmu ziemeļu centrālajā Norvēģijā no Trøndelag līdz Troms. Tas nozīmē to, ka Nordland apgabals trešdienas vakarā palika pilnīgi bez radio pārraidēm. Tas skāra vismaz 235 000 mājsaimniecības. DAB radio parādija "Nav signāla" ziņu. Policija, izmantojot mobilos tālruņus Salten reģionā 10 vakarā izsūtija sabiedrībai īsziņas: "Mēs esam bez DAB seguma". Kompānija TEIGEN paziņoja, ka vairs nedarbojas pirmais no trim optiskās šķiedras kabeļiem, kas snodrošina to, ko sauc par "trīs paralēliem tehniskajiem risinājumiem", jeb DAB apraidi un atrodas Oslo.
Problēmu uzreiz nevarēja novērst, jo zeme bija sasalusi. Pusnaktī tomēr DAB pārraides tika atjaunotas. TEIGEN šo notikumu komentēja kā: "ļoti žēl” un "varbūt mums vajag ceturto paralēlo risinājumu".
Milzīgais rēķins pēc pārejas uz DAB ir sadusmojis daudzus, starp tiem arī kravas pārvadājumu firmas Nordland īpašnieku, kas gaidīja līdz pašam pēdejam brīdim, lai nopirktu DAB adapterus saviem 80 transportlīdzekļiem. Kaut NRK boss Thor Gjermund apgalvoja, ka ir reāli iegādāties DAB radio "par pāris simtiem kronu", pasākums ir izrādījies krietni dārgāks. Adapteris maksā sākot no NOK 1,200 (USD 140) un vairāk.
Pēc nedēļas, puse no respondentiem aptaujā teica, ka pēc FM izslēgšanas Vesterålen apgabalā, viņi vairs neklausās NRK programmas vispār. No Narvik apmēram 20000 iedzīvotāji ziņoja, ka vairāk nekā 50% klausītāju nevar uztvert DAB+ pāraides un vēl 25% ir nestabila uztveršanas zona. Tiek lēsts, ka 75 – 80% Narvik iedzīvotāju vairs nav piekļuves NRK raidījumiem.
LTV1 un LTV7 174 – 230 MHz diapazonā
Pie problēmas ar DAB+ galvenokārt ir vainojama NRK un apraides pakalpojumu sniedzēja Norkring kļūdainā tehniskā gatavība, jo frekvenču diapazonā 174.928 - 239.200 MHz (Band 3) DAB jau pats par sevi satur nopietnu trūkumu - samazinās uztveršanas stabilitāte un signāla izplatīšanās attālums. Šie parametri ir sliktāki nekā FM diapazonā 87,5 – 108 MHz, kas speciālistam nesķiet "nekāds brīnums", jo frekvences Band 3 ir divas reizes augstākas. Kaut kas līdzīgs reiz jau notika arī Latvijā, kad tika izslēgta analogā TV metru viļņu diapazonā un notika pāreja uz ciparu signālu decimetru diapazonā. Šeit, 470 – 862 MHz (UHF) diapazonā situācija ir vēl sliktāka. Patiesībā problēma ar TV programu uztveršanu Latvijā ir aktuāla joprojām, tikai atbildīgās valsts institūcijas par to izvairās runāt. Tā ir realitāte, ka pie mums daudzi joprojām slikti uztver virszemes TV. Ja tiktu veikta attiecīga iedzīvotāju aptauja, atklātos "kliedzoši" fakti, bet tas nav izdevīgi ne LVRTC, ne NEPLP. Ja virszemes digitālā TV apraide Latvijā tiktu veikta 174 – 230 MHz diapazonā (5 – 12 kanāls), kas tehniski ir pilnīgi iespējams, to atbalsta visi DVB-T uztvērēji, Latvijas iedzīvotāji, virszemes TV skatītāji, būtu tikai potenciālie ieguvēji. Zaudēt nav ko, DAB+ pārraidēm tas netraucētu, jo vēl vienam, nacionālajam DVB-T Mux vieta diapazonā atrastos... Vismaz bezmaksas, sabiedriskās LTV1 un LTV7 programmas vajadzētu raidīt tieši 174 – 230 MHz diapazonā, tā nodrošinot savas valsts iedzīvotājus ar daudz stabilāku signālu un lielāku apraides zonu, nekā decimetru diapazonā. Līdzīgi tas notiek vairākās Eiropas valstīs – Somijā, Zviedrijā un Itālijā. Vai tad iedzīvotāji to nav pelnijuši?
Tagad bezmaksas, sabiedriskajai TV programmu pakai tiek izmantotas zemākās brīvās frekvences decimetru diapazonā, piemēram, Rīgā tas ir 28. kanāls 530 MHz. Tas nekādi nekompensē to faktu, ka TV apraidei daudz piemērotāks būtu tieši 174 – 230 MHz diapazons. Vairums cilvēku vienkārši nesaprot šīs tehniskās lietas, to faktu, ka viņi kārtējo reizi ir "apdalīti" un piemuļķoti. Skatītāji ikdienā, kā nu kurš spēj, ir spiesti cīnīties ar signāla pamirumiem un sliktu apraides zonu. Jaunas, metru viļņu antenas uzstādīšana būtu tas „mazākais ļaunums”, turklāt daudziem tādas ir palikušas vēl no analogās TV apraides laikiem. Ja jau LVRTC varēja ieslēgt veco 10. kanāla raidītāju DAB+ testiem (no 1. februāra ar pilnu jaudu), tad to var izmantot arī sabiedriskās televīzijas bezmaksas (LTV1 un LTV7) programmu pakas raidīšanai.
DAB+ signāla "pamirumi"
Tagad atpakaļ pie DAB+. Veterāns, radiotehniķis Lars Mossberg no Stoholmas saka, ka, lai nosegtu visu nepeiciešamo zonu ar DAB, izmantojot Mux ar daudziem vienlaicīgi strādājošiem radiokanāliem,ir nepieciešama plašāka frekvenču josla, nekā vienam FM radio kanālam, bet tas automātiski nozīmē problēmas, lai nosegtu konkrētu ģeogrāfisko apgabalu. Kopā ar lielāku datu pārraides ātrumu un kļūdu aizsardzību, kas nav optimizēta, DAB raidītāji ir gandrīz tikpat tuvu novietoti, kā mobilā tīkla raidītāji un pie antenas ir nepieciešama lielāka izejas jauda (ERP). Tikai tad ir kāds labums no single-frequency network (SFN) – vairākiem vienlaicīgi strādājošiem raidītājiem vienā un tajā pašā frekvencē. DAB ir ļoti "neuzticama" sistēma ar tāpēc, ka uztveršana notiek ļoti tuvu pie attiecības signāls – troksnis sliekšņa. Tas nozīmē, ka apkārtējā vide un laika apstākļi stipri ierobežo DAB uztveršanu. Signāla pamirumu dēļ sākās problēmas ar Mux atsevišķu radioprogrammu uztveršanu. Tā kā raidītāji parasti strādā ar maksimālo izejas jaudu, nav arī pietiekošas rezerves, lai šo nestabilitāti novērstu. Līdzīgas problēmas ir ar mobilo sakaru tīklu raidītājiem, kad tīklam pieslēdzas daudzi lietotāji. Operātoram ir jākontrolē, cik daudz lietotāju var izmantot tīklu vienlaicīgi.
Sīkāk: DAB+ radioklausītāju skaits, protams, var būt kaut vai bezgalīgi liels. Runa nav par to, bet par 1,5 MHz plato OFDM pārraides kanālu, kurš tiek sadalīts daudzos šauros subkanālos. (Sīkāk skatīt JanisDX linku.)
Reālam signālam, īpaši, ja tas ir vājš (pie sliekšņa vērtības) frekvenču raksturlīknē veidojas "tukšumi", kas visu laiku manās atkarībā no izplatīšanās nosacījumiem. Jo augstāka frekvence, jo mazāks ir signāla izplatīšanās attālums un vajadzīga lielāka raidītāja jauda. DAB+ kļūdu korekcijas mehānisms spēj atjaunot informāciju līdz 50% - tālāk ir "no signal". Visi taču piekritis, ka tas ir daudz nepatīkamāk, nekā jau pierastā FM šņākoņa?
Lūk, ja piepilda visu DAB+ apraides kanālu ar datiem - 16 audio programmām, tad nav vairs signālā brīvas vietas, lai kompensētu datus, kas ik pa brīdim nenovēršami izkrīt, ar kādu no subkanāliem. Tie visi ir aizņemti. Vai tad tā nav pārslodze? Mobilajos sakaros kritisks ir lietotāju skaits, DAB+ tas ir audio programmu skaits, bet problēma ir viena un tā pati.
11. janvārī DAB+ nedarbojās vairākās Norvēģijas vietās, kur tas bija paredzēts iepriekš. Laikraksts Dagens Næringsliv (DN) nosūtija reportieri un fotogrāfu uz vienu no daudzajiem zvejas laivu ostām Nordland apgabalā netālu no Lofoten un Vesterålen.
Daži laivu īpašnieki uztraucās par došanos jūrā bez uzticamas radio apraides. "Tas DAB ir briesmīgi atkarīgs no laika apstākļiem," apgalvoja Jan Fredriksen uz laivas Reinsbåen klāja. "Es esmu mēģinājis meklēt programas vēl un vēl, bet pārklājuma vienalga nav.” DAB radio Fredriksen laivā apklusa, tiklīdz viņi atstāja ostas teritoriju un, protams, FM radio vairs nestrādāja. NRK solija pārklājumu līdz 50 km (30 jūdzes) no krasta, un uz Fredriksen laivas ir septiņas pēdas augsts antenu masts. «Mēs pavadījām stundu braucienā no Skårvågen līdz Nykvågen, bet DAB radio kopā skanēja tikai kādas piecas minūtes. Ir daudz svētku runu par DAB atklāšanu, bet ne šeit,» sacīja Fredriksen, kurš ir arī līderis vietējās zvejas nozares tirzniecības asociācijā Nordland Fylkesfiskarlag. «Mums, zvejniekiem ir jāpaļaujas uz radio brīdinājumiem un laika prognozēm. Slēgts FM tīkls ir kā azartspēle ar mūsu dzīvību un veselību.»
Ne viss strādā tā, kā bija plānots
Kāpēc tad šīs problēmas nav novērotas citās valstīs, kur notiek regulāras DAB vai DAB+ pārraides? Saskaņā ar Vācijas ekspertu teikto, tas vienkārši it tāpēc, ka valstī joprojām darbojas FM. Ikvienam ir pieejams FM diapazons. Kad DAB pārklājums pazūd, daļa no uztvērējiem automātiski pārslēdzas atpakaļ uz FM. Norvēģijā radio klausīttājiem vairs nav nekādas iespējas izmantot parastu FM uztvērēju. Tāpēc Nordland un citās mazapdzīvotās vietās, atsķirībā no Eiropas metropoles pilsētām, kur ir vēl citas radio platformas, šī problēma ir īpaši aktuāla.
Šonedēļ Norvēģijas Kultūras ministrei Helleland Parlamentā ir jāsniedz ziņojums par pāriešanu uz DAB, kas decembrī pieprasīja regulāru informācijas sniegšanu. Šajā Parlamentā konservatīvo mediju pārstāvis Svein Harberg teica, ka ir skaidrs, ka sliktākajā gadījumā valdībai vajadzēs atlikt FM izslēgšanu, jo ne viss strādā tā, kā bija plānots. Tomēr FM izslēgšanu Norvēģijā kontrolē EBU's "Digital Radio Summit" in Geneva, un nekādu lēmumu vienkārši nevar pieņemt pirms nākamās paredzētās "FM shutdown" 8. februārī Trøndelag un Romsdal.
Nākamie FM izslēgšanas datumi Norvēģijā: Telemark, Buskerud, Hedmark un Oppland - 26. aprīlis Sogn og Frordane, Hordalanne, Rogaland un Agder - 21. jūnijs Østfold, Vestfold, Oslo un Okershusa - 20. septembris Troms un Finnmark - 13. decembris
Atlikta FM izslēgšana nopietni iedragātu gan NRK, gan DAB lobiju prestižu. Norvēģijā radio klausītāji ir kļuvuši par DAB+ radio ieviesēju ķiļniekiem, jo izvēles iespējas vienkārši vairs nav. Vai arī Latvijā mēs visi nākotnē kļūsim par līdzīga eksperimenta dalībnniekiem?
P.S.
Nē, šī nav DAB+ nomelnošanas kampaņa un atlīdzība arī netiek saņemta. Kaut kas tiek tulkots ar google palīdzību, bet kāpēc gan nē? Tā ir ātri un ērti. 600 zvani pāris stundu laikā, protams, nav apokalipse, bet vienkārši reāls fakts no Norvēģijas DAB+ ieviešanas, tāpat kā pārrauts optiskais kabelis un citas ziņas par zvejnieku nedienām, par DAB signāla pārveidotājiem mašīnās atpakaļ uz FM un citi. Nē, šie nav arī murgi, bet realitāte. Fakts ir arī tas, ka, piemēram, Helsinkos strādā trīs 1,8 kW DVB-T raidītāji MUX-VHFC 177, 5 MHz (5.kanāls), MUX-VHFA 184,5 MHz (6 kanāls), MUX-VHFB 198,5 MHz (8. kanāls). Interesanti, kāpēc gan Latvija nevarētu rīkoties līdzīgi? Tāpat decimetru diapazona augšgals no TV drīz būs jāatbrīvo 5G vajadzībām. Manuprāt, elegants risinājums - tas būtu mazāk sāpīgi, kā DVB-T2 ieviešana un visu pašreizējo dekoderu nomaiņa. Noklusēt, neko nerakstīt? Tiešām, vai kāds domā, ka tā ir godīga attieksme pret savu tautu, kas tik daudz cietusi no visādiem lobijiem un darboņām? DAB+ Norvēģijā nav nekāds "veiksmes stāsts"! Saprotu arī tos, kas dusmojas... Ko gan darīt, ja tā ir patiesība? Ja mēs būsim tik stulbi, kā strausi un slēpsim galvu smiltīs, bet pakaļa vienalga paliks ārā, mēs nekad igauņus nepanāksim... Nekad. Mums ir jāmācās no citu kļūdām, lai nepieļautu savējās. Norādot uz trūkumiem, es neesmu pret DAB+. Tāpēc arī top šie raksti, lai mēs visi kļūtu gudrāki savās izvēlēs un stiprāki. Paldies, ja lasījāt! Varat droši mani kritizēt, es ne uz ko nepretendēju un ne pret ko necīnos.
JanisDX, viss, par to spektra efektīvu izmantošanu, itkā pareizi, bet praksē, brīnumi nenotiek. Vismaz DVB-T nekāda ieguvuma nav un antena tāpat jāstiep uz jumta cik nu vien augstu var. No atstarotajiem signāliem nekāda bilde nesanāk. Tāluztverē tāpat, spektra analizators rāda augstu signāla līmeni virs trokšņiem, bet bildes ta nav. Ja radiosignāls ir sačakarēts, tad sačakarēts un nekas to nevar atjaunot. Vienkārši parādās uzraksts, nav signāla. Analogajā FM apraidē, kaut baigā šņākoņa, vienalga var pēdejās ziņas dzirdēt.
Otra lieta, ja jau spektrālā efektivitāte DAB+ augsta, tad kapēc to neizmanto, lai paaugstinātu skaņas kvalitāti līdz CD līmenim? Dzīvē gan ir gluži pretēji, bitraits tiek samazināts cik nu var un pofig kā skan.
Ja par tāluztveri runājot: Tā kā man nav spektra analizatora, tad es paļaujos uz troposfēriskās izplatības prognozēm, ja plašs mākonis skar, piemēram Vidzemi, tad es ar savu uztvērēju veicu monitoringu DAB diapazonā, kas nebeidzas ar 230 Mhz, bet 240 Mhz (precīzāk 239.200 Mhz.) Re kā es monitorējot un grozot teleskopisko antenu troposfēriskā izplatības apstākļos 20. decembra vēlā vakarā uztvēru Zviedru Teracom Test Gavles Raidītāju 239.200 Mhz Horizontālajā polarizācijā. Jāpiezīmē, ka uztveršana notika iekštelpās, nevis ārā.
JanisDX, tur jau tā lieta, ir reizes, kad signāls knapi redzams spektrā un viss notiek, bet ir reizes, kad signāls var ''bulli nosist'' bet neko uztvert nevar. Tas gan vairāk uz DVB-T, bet DAB+ nekas nav daudz savādāk. Man, acīm redzot, nav labvēlīgi uztveršanas apstākļi Zviedrijas virzienā un DAB uztver izdodas ļoti reti. Tas nebūtu brīnums, jo puse ceļa no Vizbijas radiosignālam jāiet pāri visai kurzemei. Runa gan nevis par tāluztveršanu, bet to, ka digitālajam signālam nav nekādas priekšocības salīdzinājumā ar ar analogo. Pie švakiem vai kropļotiem signāliem analogā apraide viennozīmīgi dod labākus rezultātus. Jā, bilde televizorā kropķota un trokšņaina, FM radio šņāc, bet informāciju ta saņemt var.
Runa gan nevis par tāluztveršanu, bet to, ka digitālajam signālam nav nekādas priekšocības salīdzinājumā ar ar analogo. Pie švakiem vai kropļotiem signāliem analogā apraide viennozīmīgi dod labākus rezultātus. Jā, bilde televizorā kropķota un trokšņaina, FM radio šņāc, bet informāciju ta saņemt var.
Nu tad atgriežamies pie analogās TV? Diez vai ar 4-5 kanāliem un sliktāku uztveršanas kvalitāti un sniedziņu TV ekrānā, tagad visi būtu apmierināti. Es kādreiz dzīvoju 40 km no Valmieras raidītāja un ar parasto vadu, ko ieliku Vecajam televizoram antenas puļķa vietā, es varēju analogajā signālā uztvert tikai LTV1, LTV7. TV3 kaut cik ciešamā kvalitātē , savukārt ar LNT bija pavisam galīgi švaki, vienīga, ja bija kāds troposfēriskās izplatības uzlabojums. Savukārt, kad ieviesa Digitālo Virszemes TV ar pie dekodera pieliktu vadiņu varēju redzēt, gan maksas tā arī bezmaksas kanālus. Lūk pat ar sīku vadiņu decimetru antenas vietā ir ļoti liela atšķirība.
Ar mazu vadiņu arī tagad lielaķoties nevar uztvert Digitālo TV. Tāpat vajag kārtīgu antenu uz mājas jumta. Brīvi uztveramo programu skaits nav palielinājies, bet samazinājies. Par bildes kvalitāti var strīdēties. Analogajā apraidē, pie labas antenas, tā noteikti bija labāka. Nebija kompresijas artifaktu, migliņas uz ātrām kustībām un plastalīna plakanās bildes. Visādā ziņā skatītājs varēja saņemt ar attēlu praktiski tādu pašu, kāds nāca laukā no ētera Betacam videomagnetafona. Tas, ka tauta skatījās snidziņu, tā tikai antenas vaina, vai konkrēti Valmierā dranķīgs mazjaudas raidītājs uz LNT programu. Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka vajag atpakaļ analogo TV, bet parastās SD bildes līmenī attēls digitalizējot ir palicis sliktāks. Cita lieta, ja tiktu izmantotas DVB-T2 visas priekšrocības, attēls netiktu pārkompresēts, tiktu raidīta HD bilde, tad protams digitālā TV ir daudz labāka. Nu jā, tikai, lai labu bildi pārraidītu atkal nonākam pie vecā varianta, kad vienai programai vajag vienu TV kanālu un nav nekāda ieguvuma frekvenču spektra efektīvākā izmantošanā. Faktiski visu to pašu var attiecināt uz DAB+. Nu nevar panākt labu skanējumu ar 64kbps uz vienu programu. Nav tas iespējams pie pašreizējā skaņas apstrādes algoritma. Jā, uz ķēķa radio DAB+ skan, bet uz labas skaņu tehnikas nekas labs tur nav. Tad kāda jēga no DAB+, ja nav, salīdzinājumā ar FM, skaņas kvalitātes ieguvuma. Skaņa iekš radio tak ir pats galvenais.
Es jau eradio.lv forumā minēju, ka tev vajadzētu izbraukt uz UK un tur paklausīties Digital 1 muxa kanālus ar 32kbps DAB, nevis DAB+ kvalitātē. Tad gan varētu sūdzēties par štruntīga MP3 atskaņotāja skaņu
Quote
Analogajā apraidē, pie labas antenas, tā noteikti bija labāka. Nebija kompresijas artifaktu, migliņas uz ātrām kustībām un plastalīna plakanās bildes.
Es digitālo TV skatos uz jauna 32 collu lielā TV ekrāna un par tās kvalitāti nevaru sūdzēties.
Vēl kas. Pašlaik tiek veikti tikai signāla testi. LVRTC raidītājs nav tur kaut kāds oriģinālais DAB raidītājs, bet LTV7 kanāla raidītājs ar SES modulatoru (Bildes tepat var apskatīt). Jā, pie ciparu skaņas ir jāpiestrādā, tādēļ tiek veikt testi, lai pārbaudītu apraides kvalitāti
Es eradio.lv forumā arī minēju, ka 64kbps mūzikai nav laba kvalitāte. Mūzikai vajag augstāku bitreitu, bet tajās stacijās, kur ir vairāk ziņas un runājamie gabali, tur vajadzēs mazāku bitreitu.
Starp citu, esmu lasījis, ka daži uztvērēji(itsevišķi senāk ražotie) var nepavilkt vairāk par 144kbps kvalitāti.
Mann dzīvē nav paveicies un sanāk skatīties uz TV bildi, kura tiek padota no PTS uz TV raidītāju. Tad raudāt gribās, kādu mēslu jāskatās skatītājiem. Īpaši tas attiecas uz Lattelekoma maksas kanāliem. LTV uz 32 collām var vēl paciest, bet uz lielāka ekrāna jau prasās pēc HD.
Ja par DAB+, tad, cik saprotu, no LR nāk analogais signāls? Visādā ziņā uz FM raidītājiem tak padod analogo signālu un to pašu arī uz DAB+ raidītāju. Kautkā pastulbi sanāk, jo LR visi ieraksti tak digitāli un loģiski būtu neveikt divreizēju konvertāciju.
Izlaboja un ielaida atkal kļūdu! Būtu labāk paklusējuši...
Lūk:" ja piepilda visu DAB+ apraides kanālu ar datiem - 16 audio programmām, tad nav vairs signālā brīvas vietas, lai kompensētu datus, kas ik pa brīdim nenovēršami izkrīt, ar kādu no subkanāliem. Tie visi ir aizņemti. Vai tad tā nav pārslodze? Mobilajos sakaros kritisks ir lietotāju skaits, DAB+ tas ir audio programmu skaits, bet problēma ir viena un tā pati."
Raksta autoram! Ja tik tālu iebūries DAB+ signāla formēšanā, tad vajadzēja zināt kad sinhronizācijas kanāls ir spektra lejas daļā, un viņš ir kopīgs visai pakai. Tāpat arī bildē: signāla raksturlīkne ir ar pacēlumu augšējā spektra daļā... te arī ir atbīlde:"Jo augstāka frekvence, jo mazāks ir signāla izplatīšanās attālums un vajadzīga lielāka raidītāja jauda. DAB+ kļūdu korekcijas mehānisms spēj atjaunot informāciju līdz 50% - tālāk ir "no signal". Visi taču piekritis, ka tas ir daudz nepatīkamāk, nekā jau pierastā FM šņākoņa?"
Noklusēt, neko nerakstīt? Tiešām, vai kāds domā, ka tā ir godīga attieksme pret savu tautu, kas tik daudz cietusi no visādiem lobijiem un darboņām? Vai tad nav labi, ka ar FreeFM palīdzību Latvijā cilvēki uzzina, ka DAB+ Norvēģijā nav nekāds „veiksmes stāsts”? Saprotu arī tos, kas dusmojas... Ko gan darīt, ja tā ir patiesība? Ja mēs būsim tik stulbi, kā strausi un slēpsim galvu smiltīs, bet pakaļa vienalga paliks ārā, mēs nekad igauņus nepanāksim... Nekad. Mums ir jāmācās no citu kļūdām, lai nepieļautu savējās. Norādot uz trūkumiem, es neesmu pret DAB+. Tāpēc arī top šie raksti, lai mēs visi kļūtu gudrāki savās izvēlēs un stiprāki. Paldies, ja lasījāt! Varat droši mani kritizēt, es ne uz ko nepretendēju un ne pret ko necīnos.
Diemžēl man ir jāsaka, ka šajā rakstā un arī citos autora iesūtītajos rakstos rakstos ir ļoti daudz nepatiesas un kļūdainas informācijas. Tāpēc es to nevaru uzskatīt par patiesību. Piemēram, tas pats apakšvirsraksts un zemāk esošā apakšvirsraksta rindkopa par Avārijas situācija "No Signal" ir ļoti neskaidra. Tulkojot raksta autors nav pateicis to, kāds bija šī incidenta iemesls un līdz ar to es šī raksta komentāros precizēju informāciju un atsaucoties uz konkrētiem un uzticamiem avotiem. Šajā gadījumā Norvēģu raidorganizāciju NRK.
Es saprotu, ka cilvēks ir tendēts uz negatīvo ziņu lasīšanu, jo negatīvo informāciju, izlasot kaut vai raksta virsrakstu to ir vieglāk sagremot.
Quote
Atlikta FM izslēgšana nopietni iedragātu gan NRK, gan DAB lobiju prestižu.
29/01/2017 12:35:53
29/01/2017 12:43:14
29/01/2017 13:02:25
29/01/2017 13:20:38
29/01/2017 13:55:40
29/01/2017 14:15:49
29/01/2017 16:14:39
29/01/2017 18:07:08
29/01/2017 18:31:23
29/01/2017 19:04:56