Pat finansējums nespēj atrisināt kiberdrošības speciālistu trūkumu, uzskata "Cert.lv"
Atbilstošu speciālistu trūkums samazina kiberdrošības attīstības tempu, ko nespēj atrisināt pat kompānijām pieejamais finansējums un citi resursi, šodien diskusijā "Kas nodrošinās digitālās nākotnes kiberdrošību?" pastāstīja Informācijas tehnoloģijas (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.
Viņa uzsvēra, ka "Cert.lv" ir gan resursi, gan nauda, taču joprojām ir grūtības atrast spējīgu speciālistu. «Cilvēkresursu daudzums vēl joprojām ir sāpīgs jautājums. Mums ir resursi un nauda, bet mums nav cilvēku. Tas skar ne tikai mūs kā valsts sektora institūciju, bet tā pati problēma ir arī privātajā sektorā. Šī situācija kļūst arvien dramatiskāka,» teica Kaškina.
Kaškina atzina, ka cilvēkresursu trūkumu var risināt gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. «Ir ilgtermiņa risinājums, kas ir izglītošana un kurā patlaban ir izveidotas jaunas un labas iestrādnes kiberdrošībā. (..) Taču jārēķinās, ka speciālisti, kas tiek gatavoti patlaban, nebūs darba tirgū ne rīt, ne parīt, jo šajā risinājumā ir daudz jāiegulda un jāstrādā. Vislielākais izaicinājums ir pasniedzēji, kas spētu pasniegt kiberdrošības tēmas. Savukārt īstermiņa risinājums ir, protams, mēģināt pārpirkt speciālistus un izglītot esošos speciālistus,» stāstīja Kaškina.
Viņa papildināja, ka patlaban lepojas ar esošo "Cert.lv" komandu, bet cer, ka nākotnē darbinieku skaits varētu pieaugt.
Tāpat Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) pārstāvis Stīvs Pērsers norādīja, ka kompānijām nav nepieciešami tūkstošiem IT speciālistu, bet gan pāris un spējīgi. «Mums vajag cilvēkus, kas spēj pieņemt pareizos lēmumus un saprot kibertelpas būtību, uzvedību. Kopumā vērtējot, kompānijās un jebkuram cilvēkam ir jāapgūst pamati par kiberdrošību. Vismaz tik daudz, lai spētu savu darbu darīt droši,» atzina Pērsers.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka būtiska problēma ir arī tas, ka cilvēkiem nepatīk ikdienā domāt par kiberdrošību, taču nākotnē cilvēkam vajadzēs mācīties par kiberdrošību, lai pielāgotos digitālai videi. «Nākotnē cilvēkiem vajadzēs apgūt kiberdrošību un tās nianses, lai spētu pielāgoties un pasargāt sevi. Jo jāņem vērā, ka līdz ar kiberdrošības attīstību pieaugs arī riska menedžments,» sacīja Pērsers.
Viņš atzina, ka pasaulē nav izveidotas izcilas kiberdrošības sistēmas, jo drošības tendences mainās un finansējums tikai pieaug. «Spēcīgām kiberdrošības sistēmām nepieciešams attiecīgs finansējums, jo kiberdrošības tendences mainās nepārtraukti. Riski būs vienmēr, bet tāpēc, piemēram, Eiropas Savienībā ir trenēti cilvēki, kas strādā ar kiberdrošību. Ja iepriekš mēs domājām par to kā nodrošināties pret kiberuzbrukumu, tad tagad mums ir svarīgi kā tiem atbildēt,» skaidroja Pērsers.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile sacīja, ka kiberdrošībā lielākais izaicinājums ir ne tikai saglabāt kibertelpu drošu, bet nodrošināt tās funkcionalitāti. «Mums katru dienu jādomā ne tikai par to, kā novērst kiberuzbrukumus, bet arī, kā sevi tam sagatavot un rūpēties par drošu kibervides darbību. Nākamie soļi tam ir konstruēt efektīvu kiberdrošības rāmi,» atzīmēja Dagile.
Kā ziņots, tehnoloģiju konference "Digital Freedom Fesival" sadarbībā ar EK pārstāvniecību Latvijā šodien rīkoja diskusiju "Kas nodrošinās digitālās nākotnes kiberdrošību?".
Diskusijas galvenais mērķis ir veicināt izpratni par sadarbību starp vairākām ar kiberdrošību saistītām iestādēm, diskutēt par kiberdrošības attīstības tendencēm un riskiem Eiropā, kā arī datu aizsardzību un drošāku interneta lietošanu ikdienā.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par kiberdrošības jautājumiem, oktobris ir pasludināts par Eiropas kiberdrošības mēnesi. Šo iniciatīvu sāka ENISA sadarbībā ar EK, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību drošai informācijas tehnoloģiju lietošanai un datu apstrādei.
