Manipulācijām Latvijas Televīzijā tiek pakļauti darbinieki, viedokļi, fakti... Turpinās manipulācijas ar reklāmu. Manipulācijas notiek, izmantojot nodokļu maksātāju naudu - kā klaja ņirgāšanās par likumu un jebkādām ētiskām normām vērtējamas pēdējās publiskotās manipulācijas zem LTV ziņu dienestu studijas "vizuālā noformējuma" izkārtnes.
Pēc LMM rīcībā esošās informācijas, televīzijas spicākais zostēviņš brīnumainā kārtā nupat izdējis divas Lieldienu olas. Pirmā - vizuālā noformējuma meklējumos izsaimniekotos tūkstošus latu nolemts tuvākajā laikā vismaz dubultot. Otrā - iesūdzēt LMM tiesā par neslavas celšanu.
Pirms olu krāsošanas un sišanas LMM uz sarunu aicināja Ilmāru Muulu, bijušo LTV ģenerāldirektora vietnieku tehnikas jautājumos, Euroāzijas televīzijas un radio tehniskās asociācijas (.Eurasian Technical Association of TV & Radio) vice-prezidentu un Modri Lujānu, Saeimas deputātu, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai locekli.
7. kanāla problēma - kāda tā ir?
M. Lujāns: 6. Saeima 1996. gada 28. novembrī izveidoja Parlamentāro komisiju, lai noskaidrotu Radio un televīzijas padomes darbību atbilstoši Radio un televīzijas likumam un valsts un sabiedrības interesēm. Komisiju nodibināja sakarā ar IGE TV vadītāja Vasilija Giltaičuka pieprasījumu par septītā kanāla slēgšanas likumību. Šodien 7. kanāls ir iesaldēts un neviens nevar sakarīgi paskaidrot, kāpēc tā ir izdarīts. Inkēna kungs proponēja viedokli, ka Latvijas reklāmas tirgus ir pārāk mazs un to vajadzētu sadalīt maksimāli starp kādām divām telekompānijām. Arī šodien Inkēna kungam liekas, ka kanālu ir pārāk daudz. Tiek runāts, ka 7. kanāls tiek pieturēts kādam izdevīgam pasūtījumam.
I.Muuls: 7. kanāls ir slēgts vairāk kā gadu un šobrīd tā atjaunošana ētera raidīšanai nav tehniski iespējama, jo uztverošajos tīklos šī frekvence tiek izmantota citām vajadzībām. Ja kāds cer uz izdevīgu priekšlikumu, tad tas ir veltīgi.
Izvērtējot NRTP darbību, komisija pievērsās ari LTV raidītās reklāmas problēmām. Kā tad īsti ir ar reklāmas izvietošanu SIA "Latvijas Televīzija"?
M.Lujāns: Latvijā ir izveidojusies paradoksāla situācija. LTV tiešā veidā ar reklāmām nenodarbojas. Ir kādas četras kompānijas, kas pērk ētera laiku no LTV, viena no tām ir SIA Silikons, kura sniedz LTV dažādus pakalpojumus un pretī saņem nevis naudu, bet ļoti izdevīgu reklāmas laiku un tad tālāk nodarbojas ar piešķirtā ētera laika sadali. Tas ir tāds ļoti interesants mehānisms, jo šādā variantā reklāmas saturu nosaka komercfirmas. Tāpēc jājautā: "Kāpēc tika likvidēta LTV komercnodaļa, kura nodarbojās ar reklāmas lietām?" Komisijas sēdēs vienmēr uzdodu Olafam Pulkam vienu jautājumu: "Kāpēc LNT ir peļņu nesoša organizācija, bet valsts TV, saņemot nepārtrauktas dotācijas, pieprasa vēl un vēl, kā arī abonentmaksas ieviešanu?" Parasti Pulka kungs cenšas no šiem jautājumiem aiziet projām, motivējot savu nevarēšanu ar to, ka daudz kas noticis pirms viņa, ka aparatūra ir novecojusi, ka TV ēkas uzturēšana prasa lielas naudas summas. Olafs Pulks ģenerāldirektora amatā ir jau vairāk nekā divus gadus un NRTP sen vajadzēja pieprasīt atbildi uz šiem jautājumiem. Kāpēc netiek vaicāts, kā Pulka kungs plāno TV nākotnes stratēģiju? Nekāda koncepcija netiek piedāvāta, toties ģenerāldirektors cer uz abonentmaksu, kura dotu papildus ienākumus divu vai triju miljonu apmērā, bet šī maksa tiktu iekasēta vardarbīgā kārtā un nav ticības, ka tiks lietderīgi izmantota.
I.Muuls: Ēka Zaķusalā tika celta pēc septiņdesmito gadu sākuma projekta, tehnoloģijas un mājas uzturēšanas izmaksas patiešām ir ļoti lielas. Ir alternatīvi risinājumi, bet to realizēšanai jāveic radikālas pārmaiņas visā radio un televīzijas sistēmā.
1996. gada sākumā valsts uzņēmums "Latvijas Televīzija" tika pārveidots par valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību Latvijas televīzija. Ar ko SIA atšķiras no valsts uzņēmuma?
I.Muuls: "Valsts uzņēmuma laikā iespējas pelnīt naudu bija ļoti mazas, jo nopelnītā summa automātiski tika atrēķināta no valsts finansējuma. Bet šodien SIA LTV iespējas pelnīt, ja tikai to atļauj augstākstāvošas instances, ir ļoti lielas un praktiski neierobežotas. SIA LTV ir zaudējusi divus labus pelnīšanas avotus - programmu tranzītu un eksportraidījumus. Tā ir prece, kuru var pārdot par ļoti lielu naudu. Diemžēl, neesmu manījis, ka pēdējos gados LTV būtu izveidojusi vērā ņemamus tāda tipa materiālus. Pat vēl vairāk - garām tiek palaistas reālas iespējas, kuras pašas krīt rokās. Tās netika izmantotas ne valsts uzņēmuma, ne arī SIA laikos. Vistiešāk tas attiecas uz ziņu dienestu. Viens piemērs - kādreiz tika izveidots sižets par to, ka studentiem paaugstināja stipendijas un viņi nolika ziedus pie Ministru kabineta durvīm. Vairākas Eiropas valstis gribēja šo materiālu parādīt, bet izrādījās, ka sižets jau ir nodzēsts. Ziņu dienestam vairāk interesē tūlītēja samaksa, kuru var saņemt uz rokas, nevis perspektīvu iestrāžu veidošana. SIA LTV bija visas iespējas sniegt programmu tranzīta pakalpojumus starp Austreumeiropas un Rietumeiropas valstīm mazajām TV kompānijām, bet šāda iespēja tiek pilnīgi ignorēta. Materiāls par 3. marta piketu pie Rīgas domes nokļuva ārzemēs Krievijas telekompāniju operatīvās darbības rezultātā. Sižets par Lattelekom releju līniju nonāca Maskavā un tālāk pa starptautiskiem apmaiņas kanāliem uz visu pasauli. Latvija ļoti daudz zaudēja valsts prestiža ziņā, jo operatīvi nesniedza Eirovīzijai savu notikuma izklāstu.
M.Lujāns: SIA dod lielākas iespējas labam vadītījam organizēt darbu. Nav jāsaskaņo ar priekšniecību katrs jautājums, bet tādai SIA, kas saņem milzīgas valsts dotācijas, vajadzētu būt perspektīvajam darbības plānam. Ja iestādes vadītājs nav pietiekami korekts, rodas iespējas dažādām manipulācijām. Šāds secinājums ir saskatāms parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšpaziņojumā. LTV šobrīd atrodas lielās kredīsaistībās un paceļas problēma - kā Latvijas Televīzija spēs šīs saistības izpildīt. Ir runa par darījumu ar SIA Silikons, jo TV parāds minētajai SIA uz 01.01.97. ir Ls 227 071,70. Pulka kungs cenšas pierādīt, ka parāds tiks atdots. Komisija nevar apgalvot, ka darījums bijis noziedzīgs, bet šo manipulāciju rezultātā valsts TV pēkšņi var nokļūt privātās rokās un tad valstij zudīs viens masu informācijas līdzeklis.
Un nu mēs esam nonākuši līdz SIA Latvijas Televīzija darījumam ar SIA Silikons, par kuru presē tika daudz rakstīts.
I.Muuls: Lai nomainītu aparatūru, kuras izmaksa ir vairāki miljoni latu, valsts piešķirtais finansējums ir par mazu. Viennozīmīgi - aparatūra bija jānomaina. Cits jautājums, kā tas tika izdarīts. Par minēto līzinga darījumu savā laikā tika saceltas diezgan lielas kaislības. Traci veicināja konkurentu neapmierinātība kuri it kā zaudēja konkursu, bet neesmu pārliecināts, ka konkurss vispār tika rīkots. Profesionāli raugoties, pieļauju, ka Silikona piedāvājums tehnoloģiski bija izstrādāts visaugstākā līmenī. Cits jautājums ir pircēja, konkrēti LTV vēlmes. Zinot to, ko LTV iegādājusies lielajā pasūtījumā, krietnu daļu aparatūras es personīgi būtu izvēlējies pēc citiem kritērijiem. Pamatā visa iekārta tika ņemta no firmas SONY, kura ir slavena ar savu vārdu, bet neizceļas ar kvalitatīvu garantēto aprūpi un labu servisu. Viens piemērs - ir iepirkta automātiskā videokasešu ielādes sistēma, kura ir ļoti dārga un LTV apstākļos nemaz nav vajadzīga. Šo produkciju SONY firmas izpildījumā varētu nosaukt: "dārgi un ne sevišķi labi". Uzzinot par minēto līzinga darījumu, teicu Kavača kungam: "Ja nu laiki pēkšņi mainās un es atkal nokļūtu ģenerāldirektora vietnieka tehnikas jautājumos amatā, tad uzreiz to tehniku atdotu Tev atpakaļ. Manā vadībā LTV bez šī ļoti dārgā pasūtījuma iztiktu." Tik tiešām varētu tā rīkoties, jo līzinga veidā nopirktā tehnika līdz viņas pilnajai apmaksai nepieder vis pircējam, bet kredītorganizācijai, kura kredītu ir piešķīrusi. Kā pašreizējā LTV vadība kārtos saistības, nudien nezinu. Kad aizgāju no darba LTV, autoparka tehniskais stāvoklis nebi
ja spīdošs, bet nebija arī bezcerīgi katastrofāls. Kāpēc vajadzēja pirkt volvo un audi, nudien nesaprotu, bet tas nu tā...
M.Lujāns: "Šobrīd stāvoklis LTV ir sekojošs - darījums ar SIA Silikons ir noticis, augstākstāvošā priekšniecība tajā nav iejaukusies, ja kredīta nenomaksās dēļ SIA Latvijas Televīzija zaudēs valsts TV statusu, tad NRTP būs spiesta griezies pie valsts ar lūgumu izdalīt līdzekļus kredīta dzēšanai no nodokļu maksātāju naudas. Padomei būtu ļoti rūpīgi jāseko procesam un naudas atmaksai. Ja Pulka kungs nevelk savu amatu, tad jāsper radikāls solis un viņš jāatceļ no amata, jāmeklē cits ģenerāldirektors. Reālā dzīve pierāda, ka tādu cilvēku var atrast. Bet šim procesam jānotiek atklāti. Ļoti ceru, ka tad, kad komisija, kuras sastāvā strādāju, sniegs savu galaziņojumu, LRTP nopietni raudzīsies, lai nenotiktu nelikumības. Jautājums par radio un televīziju mazā valstī var novest pie kraha, līdzīgi kā bija ar banku Baltija.
Tā kā Saeimas Parlamentārā komisija nodibināta Nacionālās Radio un Televīzijas padomes darbības izvērtēšanai...
M.Lujāns: Diemžēl padome ir sava veida politiskais instruments. Padomi ievēl partijas un partijas deleģē savus cilvēkus. Neviens padomes loceklis negrib iesaistītes dažādos konfliktos, jo vēlas savu laiku padomē nosēdēt. Katra partija grib kaut kādā veidā ietekmēt situāciju televīzijā, jo tā ir izeja pie potenciālajiem vēlētājiem un šādu apsvēmmu vadīti padomes locekļi nevēlas konfliktēt ar ģenerāldirektoru, jo tad ir zināmas iespējas partiju vadītājiem vairāk pazīmēties TV ekrānā. Tāds nu šodien ir mūsu valsts modelis - dažādu partiju pārstāvji pauž atšķirīgus viedokļus un padome nav spējīga pieņemt lēmumu, jo katra partija caur savu pārstāvi padomē cenšas iespaidot lēmuma pieņemšanu. Katrs padomes loceklis ir spiests lūkoties pār plecu, jo partija var viņu atsaukt no amata un aizsūtīt uz padomi citu komisāru. Vēl viena padomes nelaime ir tā, ka opozīcija tajā nav pārstāvēta.
I.Muuls: Katrā valstī radio un televīzijas padomes darbojas atšķirīgi. Taču nekur nav tā, kā Latvijā - visa nozare koncentrēta deviņu cilvēku rokās. Tā nav padomes vaina - jau likumdošanā ir ielikts nepareizais princips, ka padome tiek veidota pēc politiskā principa. Nekur pasaulē šāda metode nav devusi labus rezultātus, tā tas arī ir iznācis Latvijā. Pie teikšanas nonāk cilvēki, kuri TV nozarē neorientējas. Jāatzīst, ka lielu praktisku rezultātu no padomes darbības nav.
M.Lujāns: Radio un televīzijas likumu pieņēma vispirms 81. panta kārtībā, lielā steigā, tad notika garas diskusijas un 5. Saeima pašās termiņa beigās, kad sēdes notika naktīs, likumu apstiprināja. Tika izmantots sekojošs mehānisms - ja 81. panta kārtībā process ir iekustināts, tad to vairs apturēt nevar. Radio un televīzijas likuma pieņemšana būtībā bija roku izgriešana.
I.Muuls: Nav nekāds noslēpums, ka pirmais Radio un Televīzijas likums bija izveidots tā, lai būtu izdevīgs NTV 5, bet otrais - lai varētu rasties un sekmīgi darboties tāda kompānija kā LNT. Likums ir izveidots vienas telekompānijas interesēs un tālāk viss tiek realizēts uz likumā ieliktajiem pamatiem. Radio un televīzijas nozari būtībā nevajadzētu regulēt. Pietiktu ar skaidru un saprātīgu likumu, jau esošo mazliet palabojot un liekto izbirstējot. Pilnīgi aplama man liekas likumā ieliktā koncepcija, ka Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs ir akciju sabiedrība, kuras akciju turētāja ir Satiksmes ministrija. Prātīgāk būtu bijis, ja akcionāri būtu visi LVRTC pakalpojumu izmantotāji: Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, komercstacijas, Lattelekom un daudzas citas iestādes, kuru akciju skaits būtu proporcionāls sniegtajiem pakalpojumiem. Tad paši interesenti lemtu gan par tarifiem, gan maksājumiem un arī par gūtās peļņas sadali.
M.Lujāns: Sabiedrība ir apātiska un tāpēc daudzās nozarēs valda apātija. Kamēr nebūs atrasts Latvijas valstiskais modelis, nekas sabiedrībā nemainīsies, izpildvara neko nevarēs realizēt. Ja viena trešdaļa iedzīvotāju jūtas kā uz čemodāniem, tad apātija ir neizbēgama. Esmu saskāries ar vēl kādu problēmu - katastrofāli trūkst jaunu, enerģisku cilvēku, kas būtu profesionāļi savā sfērā un - atkal paradokss - īstie profesionāļi netiek pielaisti pie darba vai arī tiek iznīdēti. Lēni mierīgais plūdums ir izdevīgs. Piekrītu viedoklim, ka Rubeņa kungs nespēj pieņemt lēmumus. Jāņem vērā, ka TV biznesā apgrozās ļoti lielas summas. Cienījamais Rubeņa kungs tomēr ir saistīts ar Labvakara zēniem, Padomes locekļi ir saistīti arī ar radio, pastāv saistība ar Satiksmes ministriju. Jautājumā par TEM ART GROUP nelikumīgo darbību KST translācijā saskatu saistību ar Šmidres kungu, jo viņa vadītajai BALTCOM TV ir lielas intereses kabeļtelevīzijā. Šmidres kungs ir talantīgs biznesmenis un spējīgs liela vēriena plānu izstrādātājs. Nu un NRTP laikam jau ir nepatīkami un sāpīgi aizskart lobēt spējīga biznesmeņa intereses. Visām raidorganizācijām jābūt vienā statusā - gan radio SWH, gan kādam mazajam radio vai televīzijai. Diemžēl, Latvijā tas tā nav. Komisijas iepriekšziņojums vēl nav nobeigts, tas ir ļoti plūstošs. Bet jārēķinās arī ar to, ka komisijas locekļiem, tam pašam Tabūna kungam ir ļoti neērti balsot negatīvi pret veidojumu, kurā atrodas viņa partijas biedri.
Kā Jūs prognozējat reālās situācijas izmaiņu?
M.Lujāns: Neticu, ka līdz 7. Saeimas vēlēšanām kaut kas spētu mainīties. Ir pietiekami daudz faktu, kas izraisa smagas pārdomas. Es taču redzu, kā tiek gatavots Saeimas komisijas ziņojums - tā ir tāda spēle ar karstu kartupeli - no vienas rokas otrā, lai tikai rokas neapdegtu. Ir skaidrs arī tas, ka Radio un televīzijas likumā nepieciešamas izmaiņas, bet visiem ir bailes to līdz vēlēšanām darīt. Katra partija var uzbrēkt savam pārstāvim padomē - ei, ko tu tur dari? Bet kurš apstāsies pie spoguļa un pateiks: "Tas ir mans neglītais, neskūtais ģīmis?" Būsim reālisti - Inkēna kungs ir Labvakarā, Rubeņa kungs arī sadarbojas ar Labvakaru, tas pats Labvakars nomā telpas un aparatūru no SIA Latvijas Televīzija. Komisijā bija profesionāls cilvēks, kurš orientējās šajā ļoti sarežģītajā sfērā - Ivars Ķezbers. Ķezbera kungs ir miris, bet otrs profesionālis - Inkēna kungs, diemžēl, bieži uzstājas komisijā ar interesantām runām, kurās var just zināmu lobismu.
I.Muuls: Nedomāju, ka notiks kaut kas radikāls. Ļoti negatīvi vērtēju pašreizējo tendenci Latvijā samazināt reģionālo TV skaitu. LTV ar divām programmām pēc savas būtības ir Rīgas televīzija, kurai neinteresē reģionālās televīzijas. Tas ir solis atpakaļ. Kopumā ņemot, Latvijas TV funkcijas šobrīd ir tikai informatīvi izglītojošas, kā arī ziņu sniegšana. Izskatās, ka tās tas būs arī perspektīvā, jo to, kas ir aizlaists garām, vairs atgūt nevarēs. Uzskatu, ka iespējamā abonentmaksa ļautu LTV kļūt neatkarīgākai no politiskajiem spēkiem un uzlabotu raidījumu kvalitāti, bet tomēr kvalitāte vispirms ir atkarīga no morālā klimata pašā televīzijā un tas šobrīd nav nekāds labais.
* Sarunu sagatavoja Pēteris Karlsons, Agnese Kurmīte.
