Šodien jau vairs nav nekāds brīnums, ka katram, kam nav slinkums un ir kāds mazumiņš naudas, pieder savs masu saziņas līdzeklis. Arī siguldiešiem nu jau piekto gadu ir savs radio. Maza raidstacija mazā miestā (lai siguldieši neapvainojas, raugoties no Rīgas, tā tik tiešām šķiet) ar savām problēmām un ikdienu, kuru lielās māsas varbūt pat iztēloties nespēj. Tā kā Siguldas radio raida no 25 līdz 30 kilometru attālumā, pirmais likumsakarīgais jautājums radio redaktorei Līgai Balodei un dīdžejam Egonam Reiteram bija:
Cik liela, jūsuprāt, ir jūsu auditorija?
L.B.: - Siguldas radio klausās apmēram 16 000 klausītāju. Mūsu staciju ieslēdz gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma ļaudis. Varētu teikt...
E.R.: - ...gandrīz visi. Jaunieši gan mazāk, jo mums nav deju mūzikas kā Super FM, kuru klausās tie trakie, mēs vairāk spēlējam šlāgerus.
Cik stundu diennakti jūs raidāt?
L.B.: - Strādājam 24 stundas diennaktī. Būtībā nav tāda brīža, kad radio klusētu un ēterā mūs nevarētu dzirdēt.
Vai Siguldas radio pārraida tikai mūziku? Vai varbūt jums ir arī kādi pašu veidoti raidījumi?
L.B.: - Katru otro sestdienu mums ir Sestdienas kaleidoskops, ko nosacīti varētu dēvēt par latviešu šlāgermūzikas vakaru. Klausītājiem jāatbild uz jautājumiem, pēc tam veiksminieki var saņemt balvas. Tad skan ari dažādi dziesmu topiņi. Otrdienās no pulksten 21 lidz 24 mums ir vācu šlāgeru un kantri mūzikas vakari. Trešdienas vakaros no pulksten 21 lidz 23 skan Rokhotelis. Ceturtdienas vakaros atskaņojam latviešu mūziku. Tad ir arī raidījums Sentēvu sēta, kurā var uzzināt sakāmvārdus un parunas, piemēram, par svētkiem, kas tajā laikā ir. Piektdienas vakaros vienu stundu stāstām par zvaigznēm un citiem kosmiskiem ķermeņiem. Šo informāciju mums palīdz sagatavot Baldones observatorija.
Klausītājiem nepatīk, ka radio daudz runā. Visvairāk viņi vēlas klausīties mūziku.
E.R.: - Pirmdienās mums ir ari Siguldas ziņas par visu, kas notiek pilsētā, piemēram, kas kur dedzis, ko aizturējusi policija un zemessardze... Viss, viss, viss par Siguldu.
Vai šīs ziņas ir nolasāmi teksti vai arī tiek ierakstītas sarunas ielās?
E.R.: - Pagaidām tikai teksti, pārējais ir idejas līmenī.
L.B.: - Pati lielākā problēma - kā iegādāties kaut kādu diktofonu, ar ko žurnālists varētu iziet uz ielas un strādāt tā, lai šo kaseti pēc tam tiešajā ēterā atskaņotu. Tas prasa līdzekļus. Tā kā mēs pārtiekam tikai no reklāmām, tad līdzekļu nepietiek.
Bet mēs dzīvojam jau piekto gadu...
E.R.: - ...un mirt netaisāmies.
Vai Siguldas radio ir kāds konkurents?
L.B.: - Nē, nav. Siguldā divus mēnešus iznāca avīzīte Siguldas ziņas, bet, cik ātri parādījās, tik ātri arī pazuda. Tās idejiskais tēvs Dainis Kalns, Siguldas ķirurgs, smējās, ka atņemšot mums darbu, jo avizei būšot vairāk reklāmas nekā mums. Siguldas ziņas bija diezgan padārga avīzīte, cilvēki nespēja nopirkt, un tā tas beidzās.
Konkurente varētu būt tāda avīze, kas iznāktu katru dienu.
Vai bez Sestdienas kaleidoskopa ir arī kādas citas spēles vai konkursi, kuros klausītāji var kaut ko laimēt?
E.R.: - Raidījumā Egro šovs uzdodam mīklas, cilvēki zvana un atbild. Ja trīs reizes atmin, tad - viss notiek. Parasti tās ir latviešu tautas mīklas, bet citreiz izdomājam paši. Tīri labi iznāk.
Vai tas nav līdzīgi kā Radio SWH skanošais Zelta zirgs?
E.R.: - Jā, bet mums bija agrāk! Bet SWH ir savādāk. Viņiem ir viena mīkla un divi jautājumi, bet mums divas mīklas un jautājums.
Kādā veidā jūs sagudrojat šos jautājumus, ko cilvēkiem vaicāt? Raidījuma dienā pieejat pie grāmatplaukta, izvelkat kādu enciklopēdiju, uzšķirat uz labu laimi lappusi, un jautājums top?
E.R.: - Gandrīz tā arī notiek. Mēs divatā vadām šo raidījumu un divatā arī meklējam. Jautājumus cenšamies piemeklēt tādus, ko cilvēks var atminēt, īpaši nepiepūloties. Nekas ārkārtīgi sarežģīts tur nav.
Cik liels ir Siguldas radio radošais kolektīvs?
L.B.: - Būtībā pamatdarbu padara četri cilvēki. Vēl trīs puiši nāk no skolas sava prieka pēc, jo viņiem patīk strādāt radio stacijā, patīk savu balsi dzirdēt ēterā. Puišiem, protams, par to nekas netiek maksāts.
Vai teorētiski Siguldas radio var uztvert Rīgā?
E.R.: - Juglā ir viens onkulītis, kas uztver. Viņš pastāvīgi zvana un taujā, kad pārraidīsim latviešu mūziku. Citas raidstacijas to nepārraida tik daudz kā mēs.
Nav noslēpums - lai izdzīvotu, nepieciešama kaut kāda naudiņa. Vai to jums dod pilsētas dome vai kādi citi labi onkuļi?
L.B.: - Mums nepalīdz neviens. Dzīvojam tikai no reklāmas naudām. Nekādu citu papildienākumu nav.
Un kas ir jūsu reklāmas devēji?
E.R.: - Firmas, kas atrodas Siguldā.
L.B.: - Mūs atbalsta pārsvarā tikai mazās, nabadzīgākās firmas, nevis lielās, kurām tiešām ir līdzekļi. Tās labprātāk reklamē sevi televīzijā, piemēram, IGE TV, Picca TV, KS video. Viņi uzskata, ka tā mazā auditorija, ko aptver Siguldas radio, viņiem nav vajadzīga.
Jau pusotra gada stāvam rindā, lai pārietu uz ārzemju frekvenci, bet līdz Šim vēl neesam dabūjuši. Līdz ar to ļoti daudzas lielās firmas atsakās ar mums sadarboties. Viņi mums saka: mēs jūsu radio nedzirdam savos ārzemju autiņos.
Aukstais laiks liek domāt par Ziemassvētku tuvošanos. Kā Siguldas radio tos pavadīs?
L.B.: - Ziemassvētkos siguldieši var apsveikt cits citu ar radio starpniecību, tādēļ tos mēs gandriz visi pavadām kopā šeit pat, darbā. Un tas notiek tā: viens sēž pie pults, viens pie telefona, bet trešais rakājas pa kasetēm un meklē pasūtīto dziesmu. Pagājušajā gadā mēs tā strādājām pat divas dienas. Siguldiešiem ļoti patika.
Arī Jaungadā mēs bijām visi kopā studijā, ēdām cūkas šņukuru ar zirnīšiem un pīrāgiem. Ko nu katrs varējām, to nesām.
Vai Siguldā ir kāds terorists, kas uzdod kādus āķīgus vai izcili muļķīgus jautājumus?
L.B.: - Ir jau visādi. Zvana un kliedz: "Ko jūs tos stulbos latviešus atkal esat uzlikuši, vai tad nevar kārtīgu mūziku atskaņot!" Kad viņiem atbild, ka tagad nevar pasūtīt dziesmu, ka ir noteikti laiki, kad to var darit, tad viņi izlamājas, kā nu katrs māk.
Reizēm paši vecāki nezvana, bet liek to darīt bērņukam, kuram ir, teiksim, trīs gadiņi. Mazais pat nevar kārtīgi vēl parunāt, bet viņam ir iemācīts dziesmas nosaukums, kuru viņš lauzītā valodā mēģina pateikt. Ir reizes, kad zvana galīgi piedzērušies klausītāji un draud: ja tu man tūdaļ neuzliksi to un to dziesmu, izdemolēšu visu radio staciju.
E.R.: - Manam kolēģim reiz piezvanīja un teica: ja neuzliksi to dziesmu, tad atbraukšu un tu manam bembukam 15 minūtes pa priekšu skraidīsi.
Viņš uzlika?
E.R.: - Nē, bet viņš arī neatbrauca. Laikam nemaz tāda autiņa nebija.
L.B.: - Siguldas kultūras namā bija reiz puisis, kas pilsētā bija iekarojis tik lielu varu, ka no viņa baidījās pat pilsētas valde. Pirms pasākumiem vienmēr vaicāja, vai apsardze būs. Reiz šis puisietis piezvana un pasūta dziesmu, bet dīdžejs viņam to neliek. Tad viņš pa jumtu uzlīda uz otro stāvu, kur mēs atradāmies, iekāpa iekšā un apsēdās pie pults. Sadzēries bija diezgan smagi, bet savai miļotajai meitenei dziesmu atrada un uzlika.
Jūs esiet optimisti?
L.B.: - Tādiem ir jābūt, citādi nevarētu strādāt. Visu laiku esam strādājuši tikai ar magnetofoniem, mums nav nekādas ārzemju tehnikas. Toties tagad, pateicoties priekšvēlēšanu aģitācijai, mēs atļāvāmies nopirkt diskmašīnu. Tā ir paredzēta nakts darbam. Dīdžejs nāk deviņos vakarā un līdz sešiem rītā strādā. Trīs stundas, kad darbojas diskmašīna, viņš var atpūsties un mazliet pagulēt. Toties paši diski mūsu kabatai ir diezgan padārgi. Cenšamies braukt uz Rīgu un meklēt, kur lētāki, bet tad gadās nopirkt arī bojātus.
Siguldā cilvēki ir ierāvušies katrs savā čaumalā. Viņus ir ļoti grūti iekustināt, lai apmeklē kādu pasākumu, kādu kino, teātri vai vienkārši kafejnīcu vai bāru.
Mums bieži jautā, kāpēc jūs, Radio Sigulda, kaut kā nepiepelnāties, netaisāt savu klubiņu, kur jauniešiem pulcēties, nepārdodat audio kasetes? Siguldā, to darīt ir bezmērķīgi. Kultūras namā jau notiek dejas, arī Senlejas diskobārā. Turp iet 25 līdz 30 cilvēki. Tas arī ir viss. Un katru vakaru jaunieši nemaz neiet uz turieni, viņi klimst tāpat pa ielām vai aiziet viens pie otra. Labāk skatās videofilmas.
Arī vecākā paaudze ir ļoti grūti izkustināma ārā no mājas. Ja jūs pastaigāsiet pa veikaliem, noteikti ievērosiet, ka šeit viss ir daudz dārgāks nekā apkārtnes un Rigas veikalos. Siguldā ir ļoti grūti izdzīvot.
E.R.: - Šeit varbūt cilvēki ir mazliet savādāki nekā citur. Dīvaiņi.
* P.S. Siguldas radio uztverams UKV 70,5. Pārliecinieties paši, vai siguldieši tiešām ir dīvaiņi! Varbūt viņi ir tādi paši kā mēs visi...
