Latvijā ir ļoti daudz elektronisko sakaru komersantu. Tāpēc kopā ar IT uzņēmuma "Latnet Serviss" pārdošanas departamenta vadītāju Vladislavu Gurmanu centāmies rast atbildes, cik tas ir labi vai slikti un kāpēc telekomunikāciju tirgus Latvijā joprojām nav konsolidējies. Speciālists prognozēja - tiklīdz tirgū parādīsies iespēja, pakalpojumu cenas diemžēl tiks celtas.
Ļoti ātrs internets.
Viņš pauda vērtējumu, ka savā ziņā Latvija ir unikāla valsts.
«Neskatoties uz ekonomisko krīzi, neskatoties uz politiskām batālijām, neskatoties uz pamatīgu nevienlīdzību starp pilsētām un lauku reģioniem, neskatoties pat uz slaveno "veiksmes stāstu" un no valsts aizbraukušajiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, mums ir viens no ātrākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē.
Bet tas vēl nepadara mūs par unikālu valsti. Par unikālu valsti mūs padara vairāk nekā 300 elektronisko sakaru komersantu uz aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju.
Katrā otrajā pagastā ir savs interneta pakalpojumu sniedzējs, kas spiedīgās konkurences apstākļos cīnās, lai izdzīvotu. Salīdzinot - Igaunijā ir par pakāpi mazāk provaideru. Arī Lietuvā šis skaitlis nav tik liels.»
Sadalīts tirgus.
Gurmans norādīja, ka Latvijas telekomunikāciju tirgus ir sadalīts.
Turklāt kopējais klientu skaits ik gadu nepārtraukti samazinās, jo cilvēki izbrauc no valsts. Pārējie, kas paliek, pārplūst no viena operatora uz citu, izvēloties kādu no akcijas piedāvājumiem.
Tādējādi lielākie operatori kļūst vēl spēcīgāki, sāk piedāvāt papildu pakalpojumus, kas ir nepieciešams, lai noturētu apgrozījumu un pārvilinātu citu provaideru klientus, iegulda tīkla attīstībā ievērojamus naudas līdzekļus.
«Lattelecom iet uz priekšu diezgan straujiem tempiem, Baltcom pēc Izzi iegādes arī uzņem apgriezienus. Neguļ arī mobilie operatori, attīstot savus tīklus 3G un 4G virzienā. Ko uz šā fona dara mazie un vidējie spēlētāji? Es teiktu, ka mēģina izdzīvot. Un tajā nav nekā slikta.
Tie nevar ieguldīt tik lielus naudas līdzekļus jaunu pakalpojumu izveidē vai pamatīgā tīklu modernizācijā, toties viņi ir "savējie", kas dzīvo "tepat aiz stūra", kas māk uzklausīt, maksimāli ātri palīdzēt, arī ja problēmas ir klientu datorā, ar kuriem var sirsnīgi izrunāties, neatduroties pret sauso "telefonoperatora" robota balsi.
Mazie un vidējie piedāvā ļoti personalizētu attieksmi un pilda nozīmīgu sociālo lomu.
Lielas korporācijas nekad tā nedarīs, un, kamēr personalizētā attieksme un zema cena ir starp cilvēku izvēles pamatkritērijiem, it īpaši vecākiem cilvēkiem, tikmēr mazie un vidējie elektronisko sakaru komersanti turpinās savu biznesu,» Latnet pārstāvis prognozēja.
Neturpināsies ilgi.
Vienlaikus viņš lēsa, ka ilgi tas turpināties nevarēs.
«Tuvāko divu gadu laikā, pēc manām domām, elektronisko sakaru operatoru skaits Latvijā saruks. Jau patlaban daudz provaideru apvieno resursus: izmanto cits cita tīklus, slēdzot klientus (lai neveidotu savu infrastruktūru tur, kur ir partnera tīkls), izmanto kopējo zvanu centru, tādējādi ieekonomējot atbalsta dienesta resursus, kopējo grāmatvedību, pat instrumentus.
Tas ir vairāk raksturīgs Rīgai, bet arī citās pilsētās parādās pirmās šādas nepilnas konsolidācijas pazīmes. Agri vai vēlu tiks sperts arī nākamais solis - provaideri apvienosies arī juridiski zem viena vai vairākiem spēcīgiem zīmoliem.
Mazie un vidējie spēlētāji nav pievilcīgi investīciju fondiem, attiecīgi viņi nevar cerēt uz investīcijām vai biznesa pārdošanu.
Turklāt izskatās, ka ir pagājuši tie laiki, kad nopietnie tirgus spēlētāji pirka mazos. Par to liecina vismaz tas, ka visi pēdējie darījumi, pat ja bija notikuši, nebija īpaši veiksmīgi ne pašiem provaideriem, ne gala lietotājiem, kas nebija apmierināti ar jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem.»
Vai var cerēt, ka vēl kāds lielais spēlētājs ienāks Latvijas tirgū?
Latnet pārstāvis šajā jomā neloloja lielas cerības: «Viennozīmīgi nē, jo esam pārāk nelieli, lai būtu interesanti spēlētājiem no citām valstīm. Apgalvojums, protams, attiecināms galvenokārt uz privātpersonām - mājas lietotājiem. Juridisko korporatīvo klientu tirgū agri vai vēlu var sagaidīt, ka kāds Eiropas spēlētājs parādīsies arī Latvijā.
Turklāt Latvija ir diezgan interesanta no datu centru viedokļa, jo esam pa vidu starp Baltijas valstīm, starp Eiropu, Skandināviju un Krieviju. Datu centru bizness turpina attīstīties.»
Viņš vērsa uzmanību, ka Deac, Latnet, Lattelecom, Telia, LVRTC, Optron un vairāki citi pakalpojumu sniedzēji ir jau uzbūvējuši diezgan augstas klases datu centrus un, neskatoties uz to, ka tirgus izskatās piesātināts, attīstība turpinās, jo šis ir viens no tiem retajiem telekomunikāciju pakalpojumiem, ko mēs eksportējam, - Latvijas datu centri iegūst popularitāti citās valstīs un datu apjoms, kas tiek glabāts pie mums, tikai palielinās ik gadu.
Kādi secinājumi?
Apkopojot visu iepriekš izteikto, Gurmans secināja: mazie un vidējie provaideri apvienosies, lai konkurētu ar lielajiem. Konkurēs vairs ne ar zemo cenu, bet ar pakalpojumu kvalitāti un papildu servisiem. Rezultātā tas var novest arī pie zināma cenu kāpuma, jo Latvijā ir ne tikai viens no ātrākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē, bet arī salīdzinoši viena no zemākajām cenām par ātrgaitas pieslēgumiem.
Tiklīdz tirgū parādīsies iespēja, cenas diemžēl tiks celtas. Tas attiecas uz privātpersonu tirgu, jo juridisko personu tirgū šis process ir beidzies un cena nostabilizējusies.
Toties pakalpojumu kvalitāte pieaugs un arī parādīsies papildu servisi, kas, attīstoties cilvēku zināšanām par IT&T un tehnoloģijām, tiks pieprasīti vairāk un vairāk.
