Neliekuļosim - Latvijas Radio jau sen ir sagrauts.
Ir ļoti dīvaini un veselajam saprātam nepieņemami Latvijas Radio masu medijiem izplatītajos protesta paziņojumos lasīt tēzes par to, ka "jebkāds budžeta samazinājums ir sabiedriskā medija graušana un informācijas brīvības principa pārkāpums".
Neliekuļojot un paskatoties patiesībai acīs, ir skaidrs, ka Latvijas Radio, kā institūcija, kam būtu jākalpo visu sabiedrības grupu interesēm, jau sen ir sagrauta.
Vairāk kā 17 gadu garumā, "sabiedriskā" radio saturs ir mērķttiecīgi vai mazāk mērķttiecīgi degradēts un aizsēdējies padomju stagnācijas periodā, tā arī nespējot iet līdzi laikam.
Un vai gan var sagaidīt ko citu, ja Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājs un tās locekļi tiek iecelti Saeimai balsojot, respektīvi, vadoties no atsevišķu politisko grupējumu interesēm?
Vai šajā situācijā, žurnālisti un pārējie radio darbinieki, ir tiesīgi apgalvot, ka viņu veidotais saturs tik tiešām atbilst visiem labākajiem Eiropas paraugiem un informācijas brīvības pamatiem?
Man šķiet, ka arī paši Latvijas Radio darbinieki, vismaz tā daļa, kas patiešām spēj savu darbu veikt profesionāli, apzinās, ka apelēšana pie informācijas brīvības aizskāruma, ir divkosīga.
Par to liecina fakts, ka vēl pavisam nesen, radio arodbiedrība izplatīja paziņojumu, kurā pauda neizpratni par Latvijas Radio vadītāja Aigara Semēvica rīcību, prēmējot pašam sevi, tajā pašā laikā nespējot rast finansējumu radio darbinieku algu palielinājumam (varbūt šo mezglu atšķetinot, būtu iespējams atrast, ja ne miljonus naudā, tad vismaz morālē un ētikā pret to, ko tu dari?).
Sabiedriskais radio ir vajadzīgs, taču tikai tad, ja tiek pildīti sabiedriskā radio uzdevumi.
Kas ir Latvijas Radio šodien? Tās ir ziņas; stagnātiski raidījumi, starp kuriem pa retam uzpeld arī kāda pērle; šlāgermūzika; vienmuļas klasiskās mūzikas pārraides, pa starpai iepludinot arī džezu un pasaules mūziku; kā arī tā saucamais "integrācijas" kanāls krievu valodā.
Sistemātiska satura - nav. Personību - nav. Dažādības - nav.
Ja reiz tiek pausts uzskats (šo uzskatu ar faktiem apstiprina arī reitingi), ka, piemēram, Latvijas Radio 2 ir populārākais radio kanāls Latvijā un tāpēc par tā rekonstrukciju nevar būt ne runas, kāpēc tas pats sevi nevar uzturēt no reklāmām? Nevienam taču nav ilūziju par to, ka šim kanālam būtu kaut kripatiņa mākslinieciskās vērtības.
Un es nemaz nesākšu runāt par Latvijas Radio 4, kura pamatvaloda, pat pēc daudzajiem pastāvēšanas gadiem, ir krievu valoda, skaidri parādot, ka līdzšinējai integrācijas politikai ar radio starpniecību nav itin nekāda rezultāta.
Ko darīt? Nemēģināt izgudrot riteni no jauna un par piemēru ņemt pasaules praksi. Ir skaidrs, ka otru BBC mēs Latvijā neizveidosim, taču paskatoties kaut vai, piemēram, Igaunijas virzienā, kas mums šodien daudzās sfērās ir soli priekšā, viņiem arī ir sabiedriskais radio ar mūziku "dzimtajā valodā". Atšķirība vien tāda, ka tur muzikālais piedāvājums neaprobežojas vien ar "umpapa, umpapa".
Latvijā ir vajadzīgs stiprs, profesionāls, daudzpusīgs un uz visām sabiedrības grupām orientēts sabiedriskais radio, kas strādātu visu nodokļu maksātāju interesēs, taču to var panākt tikai ar smagām un ļoti sarežģītām, bet vitāli nepieciešamām reformām.
13/12/2008 05:10:55
13/12/2008 06:37:19
14/12/2008 00:41:35