Forumos daudz tiek spriedelēts, kura antena labāka digitālās TV uztveršanai. Lattelekoms, savās reklāmās, pat apgalvoja, ka vajag tikai decimetru antenu uz jumta un tad digitālo signālu varēs ķert besz problēmām. Nedrīkstēja jau teikt, ka ar 39Ls vērto zvaigžņu kasti vien nepietiks un būs jāmaina arī antena, bet tas digitālās TV ieviešanu majsaimniecībā sadārdzina vēl par latiem četrdesmit.
Tad nu beidzot savācu visas popularākās un izplatītakās antenas vienuviet un tās ptestēju pie reāla specīga un vāja signāla. Testā piedalījās lattelekoma piedāvātās antenas Funke AMB 4527, Funke 4551, ODSC 100 Poļu režģis Antena TV kpl. 7dx Iskra DTX 48F, DTX 92F
Poļu 30 elementu antenu, pirktu Argusā, kuru ražojis kautkāds Marcin Rygelski. Nekādas citas informācijas antenai līdzi nenāca, kā tikai pastiprinājums 18dB un diapazons 29-42 kanāls. Antena nu ļoti atgādināja veco labo Spindlera antenu, bet elementus parmērīt bija slinkums. Krievu h0;i8;h2;i0;h-15/21-39
Kā priekšpastiprinātājs tika izmantots Triax masta pastiprinātājs T-TA24BB
Signāls tika uztverts ar Flexbox T202 HDCX un Lattelekoma zvaigžņu kasti.. Signāka līmenis tika mērīts ar MAXPEAK
Merijumi notika Lielvārdē 45km no Rīgas raidītāja, 95km no Valmieras raidītāja, 95km no Cesvaines raidītaja un 63km no Viesītes raidītāja.
Rīgas signālu uz 43 TV kanāla ķērapilnīgi visas antenas ar 100% kvalitati un signāla stiprumu. Tas gan, pie maniem labvēlīgajiem uztveršanas apastākļiem Rīgas virzienā, nebūtu nekāds brīnums bildebilde2 Pirmā sagura krievu h0;i8;h2;i0;h, kura faktiski darbojās tikai uz 43 kanāla, bet 66 kanālu vispar neķēra links uz bildi. Šī antena paredzēta darbam līdz 39 kanālam un tas nebija pārsteigums. Ja tāda antena, vēl no krievu laikiem, stāv uz jūsu mājas jumta, tad visdrīzak japērk jauna, kaut vai tapēc, ka antenai ir vismaz 25 gadi un visas skrūves galīgi sarūsējušas. Man nācās krietni pastrādāt, lai šo antenu restaurētu testiem. Salīdzinot savā starpā Lattelekoma antenas, protams, vislielākais signāls bija no 4551, bet no 4527 modeļa signāla līmenis bija tikai pāris decibelus vājāks . Tiešā veidā, pēc no antenas nākošā signāla, šīs antenas nevar salīdzināt ar citām pasīvajām antenām un tapēc antenas tika pagrieztas uz Viesīti, lai pārbaudītu pie vāja signāla. Jāatdzīst, ka gan Lattelekoma 4551, gan DTH-48F un poļu režģis uzrādija ļoti līdzīgius rezultātus. Viesītes 38 kanālu visas šīs antenas ķēra uz klučošanās robežas. ODSC 100 neķera neko, bet DTX-92F un poļu garā antena rādija ideālu bildi. Poļu garā antena deva arī vislielako signāla līmeni, jo tā speciāli paredzēta 38 kanala uztveršanai. Visuniversālākā bija DTX-92F, jo ar to varēja uztvert gan Valmieras 21 un 50 kanalu, gan arī Cesvaines 41 kanalu. Poļu garā antena ķēra tikai Cesvaines 41 kanālu. Pārejās antenas uz tāluztveri nemaz netika testētas, jo tās jau gura pie Viesītes nosacīti spēcīgā signāla.
Salīdzinot antenu tehnisko izpildījumu un montāžas ērtumu, pēdejā vieta palika Argusa pirktā poļu garā antena. To murgu es vācu kopā kādas trīs stundas un vajadzēja ņemt palīgā pat fleksi bilde Uzskatu, ka tādu antenu parasts lietotājs nekad pareizi nesamontēs un uzstādot šādas antenas maizīti nenopelnīsi. Lattelekoma antenu vājā vieta ir elementu plastmasas stiprinājumi. Neticu, ka tā štrunta plastmasiņa var izturēt vārnu vai miskastēs uzbarojušos kaiju. Funke 4551 samontēt nav īpaši viegli, jo visi elementi samesti vienā čupā. Neticu, ka parasts lietotajs uzliek gumijas blivējumu kabeļa savienojumam ar antenu, jo gumijas uzmava noslēpta antenas pastiprinātāja kārbā. Nu pilnīgs stulbums. Visātrāk samontēt DTX-48F antenu. Antenu var salikt atrāk par piecām minūtēm un to var izdarīt cilvēks pilnigi bez kādas kvalifikācijas antenu lietās. Iepakota antena gan prastā plastmasas maisā un jātransporte ļoti uzmanīgi. DTX-92 antena iepakota kārtīgā papes kastē un to samontēt arī nav nekadu problemu. Poļu režģi var ļoti ātri uzstadīt, bet nu par nopietnu visu to ļurbīgo konstrukciju es neuzskatu. Vispār ar poļu režģi bija vislielākie brīnumi.Vispirms pārbaudīju, ko dod smukie direktori antenas priekšā. Nu tad pilnīgi oficiāli paziņoju, ka ditektori neuzlabo signāla uztveršanu ne 43, ne 66 TV kanālā. Tas nav nekāds brīnums, jo direktoru ģeometriskie izmēri ir daudz īsāki par 66 kanāla pusviļņa garumu. Vārdu sakot, smukie grābekļi antenas priekšā ir tīri dekoratīvs elements un tos uzstādīt ir pilnīgi bezjēdzīgi. Joka pēc antenai noņēmu reflektoru un pastiprinājums nokritas tikai par kādu 1dB. Var jau būt, ka antena ķēra kādu atstaroto signālu, bet fakts paliek fakts. Man gan apkātr bija tikai mežs un neviena atstarotāja. Pārbaudīju vel vienu brīnumantenu kura tiek tirgū pasniegta, kā labāka par klasisko trauku režģi bilde Antenai priekšā ir metru viļņu dipols ar vertikalo polarizāciju un šī antena principā nav paredzēta Latvijas apstākļie, jo vertikālajā polarizācijā un metru viļņos nestrādā neviens digitālais raidītajs. Antenas vienām ūsām ir itkā uztaisīts cilpas pagarinājums lai antena strādātu arī metru viļņos horizontālajā polarizācijā, bet ats arī ir pilnīgi bezjēdzīgi. Ja godīgi, tad negribejās iedziļinaties tai poļu brīnumā, jo es to trauku žāvētāju par antenu neuzskatu. Ja kāds grib, tad pie spēcīga signāla un bez pastiprinātāja šo antenu var izmantot, bet pirkt jaunu trauku režģi gan nav vērts.
Ja salīdzina antenu cenas, mehānisko izturību, montāžas ātrumu un vienkāršumu, uztveršanas parametrus, tad viennozīmīgi uzvarētājas ir Iskras firmas DTX-48F un DTX-92F antenas. Jāatdzīst, ka Lattelekoma piedāvātā 4551 modeļa antena atpaliek no DTX-8F tikai ar mehānisko izturību, montāžas ērtumu un ir dargāka, bet signālu uztver abas antenas pilnīgi vienādāk. Izpētiju kas lācītim vedarā un atjaucu Funke antenas pastiprinātāju bilde Nekā pārdabiska tur gan nav, bet shēma, salīdzinājumā ar poļu plāksnītēm, uzkonstruēta korekti. Pastiprinātāja ieeja ir joslas filtrs, bet nepietika laika to pielikt pie svipa lai nomerītu. Pastiprinājums tiek panākts ar vienu tranzistoru. Aiz salāgošanas transformātora stāv nezināma detaļa, bet pieļauju,ka tas varetu būt diožu signāla īmeņa ierobežotājs. Viens gan ir pilnīgi skaidrs- Funke antenas nevar lietot bez 5V barošanas sprieguma. Bez barošanas signāls no antenas nokrītas par 30-40dB. Vienu brīdi internetā klīda valodas,ka barošanu, pie spēcīga signāla, var šai antenai neslēgt. Tad nu tās ir pilnīgas muļķības. Žēl, aizmirsu antenas pastiprinātāju piespert pie 12V barošanas un parbaudīt muļķu drošumu. Man grūti saprast, kapēc digitālas TV uztveršanas aparatūra orientēta uz 5V barošanu, bet nu lielu bardaku antenu lietās tas rada. Pats nejauši ieberzos, kad 12V pastiprinātāju neizdevās palaist ar moderno 5V barošanas adapteri. Pats gan vainīgs, jo nepaskatījos uz voltiem.
Jā, vēl pieminēšanas vēta ir tā sauktā vedekļveida antena.
Šī antena tieši nepiedalījās testos, bet par cik esmu tādas antenas uzstādijis, tad varu nedaudz aprakstīt. Vēdekļveida antena nedarbojas ne par gramu labāk par DTX-92F antenu. Tas gan nav brīnums, jo elektriskie parametri ir ļoti līdzīgi. Es neredzu pilnīgi nekādu jēgu pirkt tādu antenu un vēl pat tik lielu naudu. Nu jā, smuki gan tāda antena uz mājas izskatās, bet tas arī ir viss.
Tiku veicis arī daudzu antenas pastiprinātāju testus, bet par to aprakstīšu vēlāk.
Par poļu ''trauku režģa'' direktoriem ir pilnīga taisnība , bet +5V ir tāpēc, ka daudzas antenas pastiprinātāju plāksnītes
pie lielāka barošanas sprieguma ļoti viegli ierosinās un traucējumi aiziet pat gigahercos. Pats bieži esmu licis tādu antenu barokļos 5V KPEHus . Bet kā antenas pastiprinātāja pašierosme izpaužas uz ciparu uztvērēja?
Ja pastiprinātājs ierosinās, tad momentāli krītas signāla kvalitāte , jeb pieaug BER.
Par 12V barošanu negribu piekrist. Pareizi uzkonstruēts pastiprinātājs principā nevar ierosinaties. To gan nevar teikt par poļu plaksnīšu pastiprinatājiem. Tie nu lielākoties ir konkreti sū**. Par 5V barošanas standartu digitālajā TV neko internetā atrast nevar, bet fakts, ka tāds ir.
5v visdrīzāk ir tādāļ kad LTK "Zvaigžņu kaste" nodrošina antenes pastiprinātāja barošanu. Un tie šai kastei ir 5V. Šajā testā vēl prasītos logoperjodiskās antenes jo pie mums Cēsīs tās ir viss pieprasītākās.
Jā, man jau citos forumos prasa par logoperiodiskajām antenām. Acīm redzot, kads tās intensīvi bīda tirgū.Pats esmu ar logoperiodiskajām antenām ņēmies vēl krievu laikos un būvejis to pēc Sinlera antenu grāmatas. Nu neko labu teikt nevaru, Pastiprinajums šīm antenam vienmēr ir mazāks par klasisku yagi antenu. Cita lieta, ka logoperiodiskajām antenām ir ideāla raksturlīkne visā decimetru diapazonā. Skaidrs, ka pie spēcīga signāla logoperiodiskā antena darbosies, bet diez vai tā der vāju signalu uztveršanai. Ja kādam būtu logoperiodiskā antena, tad es esmu gatavs to salīdzināt ar citām antenām. Antenu masti jau man stāv gatavībā. Pašam tā īsti pirkt negribas, joman šīm antenam neapmierina mehāniskā izturība. Nu dikti tievi tie elementi. Kārtīgai vārnai nav kur atsperties.
Man viena mazā logoperiodiskā ir palikusi lieka
Bet man gribās teikt, ka logoperiodiskās strādā labi, tepat Cēsīs, kad Baltkoms vēl veica digitālos testus, varēja diezgan vienkārši uztvert signālu protams ar pastiprinātāju! (Izmantoju TRIAX, manliekas 18d Un tagad uztvert 100 km no raidītāja rīgas TV torņa raidīto signālu ar tādu anteni nav pilnīgi nekādas problēmas! Yageni jau arī nepiezāģēsi tik precīzi pie kanāla, kā to var un vajag darīt metros.. tā kā logoperiodiskā man liekas ir zelta vidusceļš
Yahoo, sit savu logoperiodisko antenu padusē un brauc ciemos
Pamērīsim, kā tā uzvedās, pie vājiem signāliem, salīdzinājumā ar citām antenam un tad visi strīdi atkritīs paši no sevis.
Vai arī analogā TV signāla tāluztveršanai labākā iespēja ir DTX-92F, vai tur noderīgākas būtu citas, aktīvās antenas? Es saprotu , ka testi tika veikti ciparu televīzijai, bet varbūt autoram ir pieredze.
Nav jau tā, ka DTX-92F ir vienīgā antena. Jebkura antena ir kompromiss strap uztveršanas joslas platumu, pastiprināšanas koeficientu, gabarītiem un cenu. DTX-92F ir viegli pieejama un salīdzinoši lēta. Es jau rakstā piemineju poļu 30 elemntu antenu pirktu Argusā(gan jau vēl tādas tirgo). Tad nu šai antenai pastiprinājums uz 38 kanala bija lielāks par DTX-92F, bet citus kanālus tā ķēra sliktāk. Savu pirmo antenu tāluztverei uzbūvēju ap 1975 gadu un varu teikt,ka antenu lietās būtiski nekas nav mainījies. Tāpat Yagi tipa antenas ir vispiemērotākās tāluztveršanaigan gan analogajai TV, gan priekš digitālās TV. Cita lieta,ka analogajā formātā vairs raida tikai krievi un leiši un tad nevar zinar, cik ilgi. Tā sauktās aktīvās antenas,kad pastiprinatājs atrodas pie paša dipola, es neieteiktu lietot. Daudz prātīgāk pastiprinātāju novietot zem jumta, kur nav problēmu ar mitrumu un katrā laikā var uzstādīt citu pastiprinātāju. Parasti jau no antenas līdz pažobelei kabelis sanāk dažus metrus garš un tajā ir ļoti niecīgi zudumi.
Pievienot komentāru
Vajadzēs gan ielogoties lai komentētu.
Vērtējums
Rating is available to Members only. Please Login or Register to vote.
30/08/2010 19:22:44
30/08/2010 20:46:26
30/08/2010 23:21:43
31/08/2010 09:12:41
31/08/2010 22:35:42
01/09/2010 08:33:22
02/09/2010 09:05:26
07/09/2010 13:35:47
08/09/2010 12:00:25