DAB+ ilūziju gūstā. Kurp mūs ved ciparu tehnoloģijas?
80’tie sauc - atkal jaunas vecās tehnoloģijas
Pašlaik LVRTC ar saviem testiem ir atgriezis Latvijā novecojušu 80 gadu tehnoloģiju DAB+. (DAB uzlaboja ar DAB+ 2007.gadā) Tiesa, pagaidām tie ir tikai testi – traģēdija „vienkāršajai tautai” tā būtu tad, ja šo sistēmu Latvijā patiešām ieviestu un pavisam slēgtu FM apraidi. Kāpēc? No vienas puses, mēs iegūstam samērā labā kvalitātē daudz lielāku programmu skaitu, bet no otras – ir jānomaina VISI radio uztvērēji. Tā nav joka lieta... Beigās jau tie izrādīsies tikai pāris procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas klausīsies ciparu radio, laikam gan, vairums pensionāri, jo jauniešiem radio vispār nevajag – pilnīgi pietiek ar internetu. Prognoze nav iepriecinoša: visticamāk, ka DAB+ pēc testiem Latvijā ņems un izslēgs, jo nespēs uzturēt, līdzīgi kā tas jau reiz bija Lietuvā. Nav taču nekādas jēgas palaist jaunu radio pakalpojumu ar mazu auditoriju un bez reklāmas tirgus! Tieši tāpēc, ir pāragri tagad aši skriet uz veikalu pēc DAB+ uztvērēja (nejaukt ar DAB – nav savietojams). Liela ilūzija ir DAB+ kanālu skaits – 16 radiostacijas vienā multipleksā (Mux). Jā, tas ir iespējams uz skaņas kvalitātes rēķina. Līdzīgi, kā tas ir ciparu televīzijā DVB-T, kad pie liela kanālu skaita un ātras sižeta maiņas (sporta pārraides), attēls kļūst nebaudāms, „kvadrātojas”, tā DAB+ cieš skaņa (par to tālāk var lasīt rakstā). Galvenā problēma Latvijā tomēr ir paliek nesakārtotība FM diapzonā, jeb slikts frekvenču resursu menedžments. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbu šajā jomā nevar vērtēt kā apmierinošu. Lietuvā situācija ir krietni labāka. Pie mums nepārdomātas politikas sekas dzirdam mēs visi – rezultātā ēterā valda liela vienveidība, trūkst dažādu žanru mūzikas (blūzs, džezs, rokenrols, country un c.), daudzas radio stacijas skan tikai krievu valodā. Vai tiešām ir kāds, kas naivi cer, ka DAB+ kaut ko būtiski mainīs šajā jomā? Pieejamie resursi vienkārši tiks apgūti tā, kā NEPLP to uzskatīs par pareizu, jeb tik pat pavirši kā FM diapazonā. Nu, parādīsies DAB+ kāda reģionālā radio stacija vai radio Merkūrs no vidējo viļņu diapazona, bet kopumā „bardaks” būs lielāks, jo nu būs gan FM, gan DAB+. Iespējams, ka būtu pat labi, ja sabiedriskās LR programmas Latvijā migrētu uz DAB+, jo tad parādītos brīvas vietas FM diapazonā. Pēdējās ziņas liecina, ka Norvēģijā 215 lokālās radio stacijas turpinās raidīt FM arī pēc tā „slēgšanas”, bet Dānijā raidīt gribētājiem 2018. gadā atbrīvosies 77 FM frekvences. Līdz ar to plašākas iespējas paveras arī FM radio pirātiem – gan vairāk brīvu frekvenču, gan šo diapzonu, kā otršķirīgu, mazāk kontrolēs. Ja kāds gaida DAB+ dažādu žanru mūziku – velti, jo par to visu ir jāmaksā. Varbūt ir arī tādi, kas domā, ka LVRTC nodrošinās apraidi šajā standartā par „pusvelti”? Piemēram, Lielbritānijā Ofcom lēš, ka pat pēc papildus frekvenču piešķiršanas DAB, apmēram 90 vietējās radiostacijas nespēs uzsākt apraidi šajā standartā, vai nu tāpēc, ka viņiem nav vietas vietējā DAB multipleksā, vai tāpēc, ka viņi nevar atļauties DAB augstās pārraides izmaksas, ko nosaka Mux operatori.
Secinājums: Latvijā DAB+ apraides cenu noteiks LVRTC, un tā nebūs maza summa, bet politiku - NEPLP, kas racionāli nesakārtojot FM diapazona resusrsus, pārnesīs visas tās pašas problēmas uz ciparu radio.
Kāpēc šī tehnoloģija ir morāli novecojusi? Tāpēc, ka, galu galā, tā ir radīta tālajā 1981. gadā Vācijā, Minhenes Apraides tehnikas Institūtā un šo tehnoloģiju, kā Eiropas mēroga pētniecības projektu vēlāk attīstīja Eureka 147. Salīdzinājumam: 1981. gadā tika izgudrots pirmais IBM PC un MS-DOS, bet CD-ROM ar savu pirmo lāzeru parādijās 3 gadus vēlāk un, mobilais tālrunis kļuva pieejams pēc 7 gadiem.
Vēlāk, 2010. gadā Independent radio analītiķis Grants Godards BBC savā rakstā The long, slow birth of DAB radio teica, ka DAB laiks varētu būt jau pagājis, pirms tas pat ieradās, ar cita veida digitālo tehnoloģiju - ļaujot klausītājiem piekļūt radio no saviem klēpjdatoriem un tālruņiem. Līdzīgi, kā Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, BBC uzsākta ciparu radio apraidi 1995. gadā, tomēr komerciāli DAB radio aparāti nebija pieejami līdz pat 1999. gadam. Toreiz, 2010.gada martā skaitļi parādīja, ka 24% no visiem Lielbritānijas radio klausītājiem ir „digitalizējušies”, salīdzinot ar 66% par AM vai FM radio, bet atlikušie 10% radio klausījās caur internetu, digitālo televīziju un citiem sevisiem.
„Kaut ko prognozēt ir grūti, bet ir arī skaidrs, ka radio ir un paliks daudzfunkcionāls mēdijs,” rakstīja angļu avīze The Guardian 2014. gadā publikācijā „What are the options for radio in a digital age?”, „FM, DAB, DVB-T (Freeview), Freesat / Sky, kabeļu un interneta radio - viss tas tuvākajā nākotnē būs plaši pieejams. Varat droši pievienot šim sarakstam DAB+, ko testē BBC. Turpat būs arī DRM / DRM+ (Digital Radio Mondiale), jo tas strauji attīstās un spēj lietderīgi izmantot veco LW / AM / FM spektru. (Kāpēc Latvijā vajadzēja likvidēt vidējo un īso viļņu antenas?) Būtībā, DRM sniedz tādas pašas digitālās priekšrocības, kā DAB+ FM diapazonā - līdzīgu skaņas kvalitāti, tikai lielos apraides attālumos. BBC World Service ir devusi lielu ieguldījumu arī DRM attīstībā.”
www.worlddab.org ziņo, ka 2016. gadā ciparu radio Lielbritānijā kopumā klausijās 45.5%, bet DAB – 71% (RAJAR Q3 2016). Tajā pašā laikā, valstī 98% DAB radiostaciju darbojas ar tehniski zemu skaņas kvalitāti, izmantojot 128 kbit/s un MP2 (MPEG-1Audio LayerII) kodeksu, kas ir sliktāka nekā FM.
Tomēr britiem tagad nav pārāk daudz jāuztraucas par FM diapazona izslēgšanu. Tas var nekad nenotikt, ja vien būs pietiekoši daudz naudas raidītāju uzturēšanai. Pašreizējais plāns Lielbritānijā ir turpināt vietējai apraidei izmantot FM. Pārslēgšanās var notikt tikai pēc 2020. gada. Tādu lēmumu ir pieņēmis Kultūras departaments, jo DAB tehnoloģija nav sasniegusi savu mērķi ne satura, ne automašīnu aprīkošanas, ne pārklājuma zonas ziņā. Lai gan puse no jaunajām automašīnām Lielbritānijā ir aprīkotas ar DAB radio, tie ir tikai 10% no kopējā skaita. Lielbritānijā saka, ka DAB abreviatūra atšifrējas drīzāk, kā Dead and Buried (miris un apglabāts), nevis, kā Dazzling and Bright (žilbinošs un spilgts).
DVB-T2 Lite krietni labāks par DAB+
Standarts DVB-T2 Lite nodrošina trīs reizes lielāku kapacitāti (kanālu skaitu), salīdzinot ar DAB / DAB+ standartu pie tādiem pašiem apraides nosacījumiem. Tas ir arī labāks iekštelpu uztveršanai un mazāk jutīgs pret impulsu trokšņu ietekmi, kā arī ir labāk piemērots uztveršanai automašīnās. Ir skaidri redzams, ka salīdzinot, T2 Lite tehnoloģija ir ievērojami labākāka par DAB+.
Pēdējie, 2016. gada notikumi parāda, ka Zviedrijas valdība ir apņēmusies ieviest digitālo radio, izmantojot DVB-T2, nevis DAB+, un Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas, piemēram, ARD apsver to pašu. Turklāt, tas notiek ne tikai valstīs, kur DAB/DAB+ ir jau testēts un pārbaudīts, bet arī ctur pasaulē. Indijas sabiedriskā raidorganizācija Doordarshan arī ir saredzējusi priekšrocības un nolēmusi ciparu radio apraidei izmantot DVB-T2/T2 Lite. Tajā pašā laikā, Indijā nav plānots ieviest DAB+. Deli tiek testēti seši TV kanāli un četras radio programmas. T2 Lite ir ne tikai Indijā - aktīvi šo tehnoloģiju ievieš arī Indonēzija, Malaizija, Singapūra, Itālija un Dienvidāfrika.
Dānijā pieaug šaubas par DAB+
Dānijā, vienā no vadošajām DAB valstīm, dauzdzi izsaka šaubas par DAB+ radio tehnoloģijas lietderību. Pēc kultūras misnistra lūguma „novilkt DAB+ avārijas bremzi”, to ir akceptējuši Dānijas mūziķi, tiesību organizācija Koda un Gramex, kā arī sabiedriskais kanāls Radio 24syv un Dānijas lielākā komerciālā radio grupa SBS Discovery, kam pieder seši radio kanāli. Viņi uzskata, ka ir pārāk dārgi pārslēgties uz DAB+, kas arī ir jau paspējusi novecot, turklāt daudzi klausās radio ar interneta starpniecību planšetdatoros, viedtālruņos un datoros. Grupa uzskatu, ka šie faktori rada pamatotas šaubas par to, vai investīcijas DAB+ projektā nav saniegušas galējo robežu un, vai ir vēl jāturpina tērēt naudu gan radio stacijām, gan tiesību subjektiem un pēdējais, bet ne mazāk svarīgi, patērētājiem.
Pat Dānijas politiķi beidzot ir sapratuši un stingri iebilst pret pāragru FM izslēgšanu ielākajām raidorganizācijām un mūzikas autortiesību organizācijām. Politiskā vienošanās Parlamentā tagad ietver apjomīgu pētījumu par radio klausīšanos un tehnisko attīstību. Kopenhāgenā tiek testēta apraides sistēma DVB-T2 Lite, kā iespējamā alternatīva DAB+. Savukārt no raidorganizāciju puses, Dānijā tikšot ievēroti jaunie noteikumi par 700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanu (pārcelšanu) mobilajiem platjoslas operatoriem (5G). DAB apraides sistēma valstī tika ieviesta 2002. gadā, vēlāk klausītāji tika sagatavota pārejai arī uz jaunāku DAB+ versiju, tomēr ņemot vērā lēno politisko lēmumu un tirgus attīstības tempu, pēdējās prognozes ir tādas, ka FM izslēgšana kavēsies vēl daudzus gadus. Visreālākais variants - Dānijā tā nekad netiks īstenota! Kopumā ņemot, FM izslēgšana Ziemeļvalstīs šķiet tālāk, nekā jebkad agrāk.
Kāpēc LVRTC neraida Latvijā DVB-T radio?
Pašlaik Eiropā vairākas valstis DVB-T/DVB-T2 standartu izmanto ne tikai ciparu televīzijai, bet arī ciparu radio apraidei. Varbūt kāds zina iemeslu, kāpēc LVRTC nevar sešas Latvijas radio programmas bez maksas translēt jau esošajā DVB-T tīklā? Tur noteikti atrastos vieta arī Merkūram un citām radio stacijām, kam tās trūkst FM diapzonā. Arī reklāmdevēji neliktu uz sevi ilgi gaidīt, jo cilvēki tam sen jau ir gatavi, nemaz to īsti nezinot – viņi skatās „Lattelecom” virszemes digitālo televīziju ar ciparu radio uztveršanai piemērotiem uztvērējiem. Visos aparātos ir iebūvēta radioprogrammu uztveršanas iespēja un ir dīvaini, ka tā netiek izmantota. LVRTC vismaz pēc DAB+ tesiem varētu rīkoties tā, kā citas Eiropas valstis un beidzot uzsākt DVB-T radio apraidi. Piemēram, Itālijā DVB-T/T2 strādā apmēram 34 radio stacijas, bet Nīderlandē - 28. Atšķirībā no DAB+, šāds risinājums neprasa lielas investīcijas.
Vēl 2014. gadā vairāki speciālisti no Zviedrijas Karaliskās Inženierzinātņu Akadēmijas (IVA) padalijās ar saviem uzskatiem laikrakstam Dagens Nyheter, sakot, ka patērētājiem daudz labāka būtu šodienas, esošā ciparu TV tehnoloģija, nevis DAB+: „DAB+ sistēmai, kam it kā vajadzētu aizstāt FM tīklu, ir konstatēti vairāki nopietni tehniskie trūkumi – zems datu ātrums (bitu skaits sekundē) kombinācijā ar signāla pārraidīšanu, dod neefektīvu skaņu. Lai iegūtu skaņas kvalitāti, kas tiek uzskatīta par minimāli pieņemamu, jūs nemaz nevarat pārraidīt DAB+ lielu skaitu radio staciju.
Tas ir satraucoši, ka Zviedrija ir paplašinājusi digitālās televīzijas platformu DVB-T un DVB-T2, neizmantojot šo iespēju radio izplatīšanai. Izmaksu ziņā, tā ir efektīva iepsēja izmantot vienu un to pašu tehnoloģiju, gan televīzijas, gan radio servisiem (raidītāji, antenas un infrastruktura ir viena un tā paša, tātad ir zemas izmaksas). Ņemot to vērā, ir ļoti apšaubāms, kāpēc valstij būtu jāiegulda ievērojamas summas vēl citā ciparu radio tīklā, it īpaši, ja tas ir DAB+, kas šodien jau ir uzskatāms par novecojušu. Mēs uzskatām, ka patērētāju vajadzības pēc ciparu radio apraides var izpildīt, izmantojot IP piekļuvi no optiskajiem kabeļiem vai mobilajiem platjoslas pislēgumiem, īpaši kombinācijā ar DVB-T2.”
2016. gadā, viņu domas beidzot tika ņemtas vērā.
Adapteri pārveido DAB+ atpakaļ uz FM, uzlaušanas risks
Īpašu popularitāti Norvēģijā pēdējā laikā ir iekarojuši visdažādākie DAB+ adapteri. Kā gan lai citādi mašīnā norvēģi klausās radio pēc FM izslēgšanas? Par to testēšanu un cenām var lasīt resursā: http://www.dinside.no/motor/test-8-dab-adaptere/61091509
Tomēr ir viena nianse, kas apvieno šo aprīkojumu – DAB+ signāla pārveidošana notiek atpakaļ uz FM diapazonu, jo ne visiem mašīnu uztvērējiem ir AUX ieeja, kur padot audio signālu. Skaņas kvalitāte, bez šaubām, tad ir sliktāka, nekā klausoties pa taisno FM pārraides, jo nu darbojas nevis studijas aparatūra, bet lēta ķīniešu FM modulātora mikroshēma. Jau pats princips, ka DAB+ ir jāparveido atpakaļ uz FM, no kura norvēģi atteicās, mazākais, liek man pasmaidīt. Domāju, ka viņi nesmaida. Tā ir problēma – palikt mašīnā bez radio! Nu, vismaz kaut ko varēs atkal dzirdēt...
Pure Highway 400 In Car DAB Digital Radio Adapter with Bluetooth Music Streaming.
Tomēr arī tas viss ir tikai sīkums, salīdzinot ar to, ka NNC grupa ir pārbaudījusi, ka izmantojot DAB radio ir iespējams daļēji kontrolēt transportlīdzekļa bremzes. Novēģijā sabiedrība ir pamatīgi digitalizējusies, tādēļ ir svarīgi izprast visus iespējamos riskus. Mūsienās auto ir braucošs dators. Ja kāds var atrast „ceļus” uz to, izmantojot DAB radio, tad sekas var būt dramatiskas. Izrādās, Apvienotajā Karalistē (UK) par to jau ir zinājuši 2015. gadā. Tagad, kad nolemts FM izslēgt, The Norwegian Civil Contingencies Agency (DSB) ceļ trauksmi, ka DAB tīklos var notikt kakeru uzbrukumi. DAB radio ir saistīts ar pārejo transporta līdzekļa iekšējo datu apmaiņas tīklu - kāds var izslēgt mašīnas galvenās vadības ierīces, teikts ziņojumā, kas iesniegts Norvēģijas Tieslietu ministrijā.
Lai jau šiem veicas ar to DAB’u!
Kāpēc Lietuvā nav digitālais radio?
Tepat kaimiņos, Lietuvā, DAB radio raidījumi skanēja ēterā sākot no 2001. gada jūnija, kad tika translētas gan Lietuvas radio I un II programmas, gan vairākas komerciālas radio stacijas. Vēlāk, 2009. gadā, apraide tika apturēta, tomēr vecā apraides atļauja joprojām ir palikusi spēkā. Ja kāds tagad gribētu, varētu uzreiz atsākt raidīšanu. Tikai nav neviena... Kāpēc tā? Pēc Lietuvos radijo ir televizijos centras (LRT) sniegtās informācijas, apraide tika pārtraukta, jo pieprasījums bija zems un izmaksas – salīdzinoši augstas. Turklāt, analogais FM radio tīkls Lietuvā ir labi izstrādāts un organizēts, tā, ka klausītāji milzīgus uzlabojumus tā īsti pat nepamanītu, ir pārliecināti LRT speciālisti.
Tātad, neviens pat nerunā par standartiem, ka DAB+ ar kaut ko ir labāks par DAB, vai programmu skaits ciparu radio ir lielāks par FM. Galu galā, kādam taču beigās tomēr ir jāmaksā par elekrību un tehnisko servisu.
„Pēc šīs tehnoloģijas vienkārši nav pieprasījuma,” 2015. gada februārī LRT Radio šovā „Rīta garša” teica Lietuvas Sakaru regulēšanas departamenta direktors Augutis Cesna, „no vienas puses, ja klausītāju ir maz, kā šajā gadījumā, reklāmdevējus tāds radio neinteresē, bet no otras - mašīnās bija vien daži cilvēki, kas spēja uztvert digitālo radio.”
Analogā burvība
Šobrīd internetā daudzas publikācijas par radio tehnploģijām liecina, ka DAB+ nav nākotnes radio apraide, bet ir daļa no tās pagātnes. Jaunās tehnoloģijas ne vienmēr nozīmē progresu. Turklāt cilvēki pēc savas būtības ir analogi un ne visi vēlas jaunu, uzspiestu tehnoloģiju. Mēs joprojām lasām avīzes un grāmatas, no jauna atklājam vinila plašu skaņu burvību un, FM radio nav nekāds izņēmums. Analogā pieredze joprojām ir viena no visvienkāršākajām dzīves baudām. Vai vinila plašu maģisko skanējumu var salīdzināt ar mp3, CD vai kaut kādu straumēšanas servisu? Rodas jautājums: ja jau saspiestā skaņa kompaktdiskā nesakrīt ar vinila skanējumu, kā būs ar digitālās audio apraides DAB/DAB+ kvalitāti? Vai mēs jau tā ne pārāk labo skaņas kvalitāti „nesačakarēsim” vēl vairāk ar visādiem MUX – turklāt tā, ka pašiem beigās nebūs nekāda prieka klausīties? Ja vien var ticēt Zviedrijas Karaliskās Inženierzinātņu Akadēmijas speciālistu apgalvojumam, tad, visticamāk, tieši tā tas arī būs. Un, ja mums nav laika pat drēgnā rudens vakarā iekurt kamīnu, iedegt sveci un uzlikt uz atskaņotāja griesties Led Zeppelin vai Pink FloydLP albumu, lai pēc 20 minūtēm tam nomainītu otru pusi, kāda vispār dzīvošanai ir jēga? Iznāk absurds. Mēs kalpojām ciparu tehnoloģijām, bet mums tās nedod to, ko mēs visvairāk gaidām - dzīves prieku.
Ir aprēķināts, ka 95% patērētāju ASV, veicot jauna automobīļa iegādi, izvēlas parastu AM/FM radio. Kāpēc? Auto īpašniekiem taču ir iespēja izbaudīt tehnoloģisko progresu, ko sniedz Apple CarPlay un Android Auto, kas lieliski spēj parūpētiess par audio izklaidi. JD Power pētījums apgalvo, ka deviņi no desmit patērētājiem neizmanto automašīnā iebūvēto moderno aplikāciju servisu (Apps) jau gadu pēc savas jaunās mašīnas iegādes. Mēs dzīvojām pasaulē, kas ir apsēsta ar visu digitālo, bet vai tiešām mums to vajag? Es tā nedomāju.
Piekrītu raksta autoram, ka ar DAB+ ieviešanu LV vajadzētu piebremzēt. Testi - viss ok, bet reāla ieviešana vēl nebūtu pareiza.
Pirmkārt jau ir tas, ka te mūsu valstī bardaks jau radio nozarē ir pats par sevi. Tas būtu jāsakārto. Otrkārt kapēc LVRTC sludina, ka izmaksas būs stipri lētākas utt., bet no reāliem avotiem (pie. Lietuva) visi ir sapratuši, ka tas tomēr ir dārgi..
Treškārt - es uzskatu, ka mums to raidītgribētāju fanātu procentuāli ir stipri par daudz nekā klausītāju un reālo radio reklāmas pircēju.
Ceturtkārt - Vajag nogaidīt un paskatīties kā citās attīstītākās valstīs notiek tendences digitalizācijas jomā! Latvija jau sevi ir vairākkārt pierādījusi
Te es gribētu nelielu pretargumentu raksta autoram. DAB apraidi Igaunijā neieviesa, jo tanī laikā uztvērēju cenas bija mēramas pat vairākos tūkstošos kronu. To man pastāstīja viens Igauņu kolēģis, kurš šo to zin par DAB un DAB+. Līdzīgi noteikti bija arī Lietuvā. Eiro un Igauņu kronas maiņas kurss tajā laikā bija 1 € = ca 15,65 EEK. Ja salīdzina 2000. gada sākumu ar šobaltdienu, tad uztvērēju cenas ir krietni, krietni samazinājušās.
Ko man Igauņu kolēģis vēl pastāstīja: Pirmkārt, 2005. gadā, kad Tallinā un Somijā bija izslēgta DAB apraide un nebija DAB+ apraides, uztvērēji bija ļoti dārgi un patērēja vairāk elektrības. Arī uztvērēju pieejamība, tad nebija liela. Otrkārt, medijos nebija nekādas informācija par DAB testiem kā tādiem. Tātad nebija arī testētāju. 2004. gadā viņš bija atradis interneta kaut kādu interneta saiti, kurā bija DAB raidīšanas frekvences Igaunijā.
Man ir vēl viens pretjautājums: Kurš tad klausīsies radio caur televizoru? . Pieslēgsim skaļruņus un aizgriezīsim prom ekrānu un klausīsimies! Piedošanu, ka ironizēju
Tie argumenti, par DAB uztvērēju cenu kritumu, liekas apmēram tādi paši, kā stāstīt kapēc tagad pirkt Pentium 4, jo tie tak arī visi tagad ir lēti dabonami.... nu un? Tas ir lieki un nevajadzīgi izmesta nauda, tapēc, ka mūsdienās tā nav perspektīva tehnoloģija un arī vajadzība cilvēkiem pec tādas nav (Yahoo jau minēja pietiekami daudz iemeslus).
Quote
Man ir vēl viens pretjautājums: Kurš tad klausīsies radio caur televizoru? Grin. Pieslēgsim skaļruņus un aizgriezīsim prom ekrānu un klausīsimies! Piedošanu, ka ironizēju
Raksta autoru aizstāvot, atgādināšu, ka rakstā jau minēts, ka tiek ražoti radio uztvērēji uz DVB-T/FM versijās. Līdz ar to - gribi, klausies no DVB-T TV uztvērēja, tavā aprakstītajā metodē bet vari arī dabūt uztvērējus tāpat kā uz DAB+/FM.
Tie argumenti, par DAB uztvērēju cenu kritumu, liekas apmēram tādi paši, kā stāstīt kapēc tagad pirkt Pentium 4, jo tie tak arī visi tagad ir lēti dabonami.... nu un? Tas ir lieki un nevajadzīgi izmesta nauda, tapēc, ka mūsdienās tā nav perspektīva tehnoloģija un arī vajadzība cilvēkiem pec tādas nav (Yahoo jau minēja pietiekami daudz iemeslus).
DAB+ technoloģija ir jauna, kas tika ieviesta/izgudrota 2006. gadā. Jaunām technoloģijām vienmēr ir perspektīvas
Savukārt, vecais DAB ar MP2 kodeku ir tiešām kā no akmens laikmeta.
Quote
Raksta autoru aizstāvot, atgādināšu, ka rakstā jau minēts, ka tiek ražoti radio uztvērēji uz DVB-T/FM versijās. Līdz ar to - gribi, klausies no DVB-T TV uztvērēja, tavā aprakstītajā metodē Grin bet vari arī dabūt uztvērējus tāpat kā uz DAB+/FM.
Amazon.com links vai arī tāds DVB-T/FM uztvērējs neeksistē.
Protams, ka var būt dažādi prototipi, bet vai tāds vispār ir pieejams, vai arī tiek sagrozīti preses relīžu un prezentāciju fakti.
Tāpat kā šis TF-T2R radio paveids, kurš patiesībā nemaz neeksistē. Arī google nekādu infromāciju nevar atrast. Tāpat nav informācijas, ka šādi uztvērēji ir pārdošanā.
Starp citu šajā rakstā ir ļoti daudz propagandas un sagrozītas informācijas... To uzsvēra arī man zināms Igauņu kolēģis, kurš šo rakstu izlasīja.
Ko Igauņu kolēģis teica par DVB T2 lite: "That T2 Lite is überhype.
At best there are television sets that can do it but no portables
Sounds like some are really grasping at straws"
Pardon, 2006. gada tehnoloģijas saukt par "jaunām", var tikai tad, ja tiko sāki lietot Win XP un salīdzīni to ar Win95 kas bijis vel gļukaināks - tas nav arguments mūsdienās lietot XP, kur nu saukt to par "perspektīvu".
Amazonā neredzu, bet kad liku rakstu, pats intereses pēc paguglēju - ir tie aparāti un viens ir ar visu bildi ir arī minēts rakstā (neticu, ka photoshop'ā zmēts). Starp citu ielieku arī te linku uz vienu no rakstiem par DVB-T2 radio, pārējos meklē vien pats. Es tur feiku neredzu un arī iemeslu feikot neredzu.
Iesūtīto pārlasot vairākreiz, neredzēju tur nekādu dižo propoagandu, nedz vēlmi kaut ko kādam iesmērēt (ko nevarētu teikt par LVRTC ), tas, ka kādam kož cits viedoklis, ne tikai "wow, cool LVRTC palaida, testējam....", nenozīmē, ka tur kāds ko gribējis sagrozīt.
Sorry par ironiju, bet tev nikā jau rakstīts, ka varētu palaist arī DAB/DRM/HD radio/etc shit, tu par to vienalga būtu sajūsmā un testētu, bet raksts neliekas, ka būtu tikai par tehnoloģisko pusi, palasi velreiz.
Es te parunājos ar Igauņu kolēģi par tavu sacīto. Lūk viņa domas: "He clearly has no clue how long the development to mass use time span is.
MP3 codec gained prominence in 1990's! We mustn't use that either!
And there hasn't been much movement in AAC codec anyways, only xHE-AAC profile. So codec wise it is also quite modern
xHE-AAC came out a few years ago but so far I haven't seen it in regular use
BTW - That yozzo link he gave... seems to be a company that has been pushing T2 lite. And he complains about DAB lobby...
Tā kā sorry tavi argumenti nav nekas. Pat amazon nav tāda uztvērēja, tas nozīmē parastajam lietotājam nav pieejams . DAB+ apraide būs pieejama un arī uztvērēji ir diezgan lēti un pieejami. Redzēsim cik tālu tiksiet, ja turpināsiet ticēt šiem meliem.
Starp citu Zviedrijā DAB ieviešana stāv uz vietas, jo notiek negatīvu ziņu propagandēšana, izplatīšana un torpedēšana zviedru valdības virzienā.
Tāpat ir aizdomas, ka tabloīds, kurš darbojas Norvēģijā, apzināti publicē negatīvas un tendenciozas ziņas par DAB+.
DAB, DAB+ apraide ir attīstījusies un izveidojusies vairākās Eiropas valstīs un arī uztvērēju ir pieejamāki kā T2 lite Tā kā tavs arguments par T2 lite ir nekas. Es pat šaubos, vai TV ir tas T2 lite. Varbūt tie ir USB dongli.
Parasti es neesmu ziņu virsrakstos par digitālo radio redzējis kaut ko par T2 lite tehnoloģiju. Tā sistēma ir vairāk vērsta uz mobilajiem TV.
Par to Yozzo linku, kuru te ielikāt: Tā kompānija, kā minēja Igauņu kolēģis sūdzās par DAB lobiju. Tāpēc, iespējams, par DAB tiek rakstītas sliktas lietas. Protams, to neviens nevar pārbaudīt, bet tur ož pēc liela pārdošanas biznesa.
Jā, arī aiz T2 Lite sistēmas kāds stāv un to kāds ir izgudrojis. Bet te iet runa par to - kapēc mums ir jāievieš draza, ja tās vietā par zemāku naudu var dabūt jaunāku tehnoloģiju un pat daļēji savietot ar mums jau esošo sistēmu? (Es personīgi esmu vispār pret kaut kādām tur "digitālā radio ieviešanām", bet ja vieš tad vismaz atbilstoši laikmetam?). Worlddab ir ārpus "lobētāju" rindas? Tie apsien sūdu ar lentīti, piezīmē pluszīmi un tagad tas ir kruta? Es tomēr pieturos pie "sūdus par zapti nenosauksi".
Kaut kā neesamība Amazon'ā, nenozīmē, ka tas ir štrunts, jeb to nevar dabūt - "kur aitas, tur cirpēji", līdz ar to, ja uzrastos pie mums T2 Lite, tad arī uztvērēji uzrastos, precīzi tāpat, kā ar DAB'u - arī tam līdz šim uztvērēju pie mums nebija, tagad saveda kaut kādas partijas. Tā, ka tas nav arguments.
Zviedrijā štopars, Dānija raustās, Norvēģi kož pirkstos (redzēsim kas būs kad sāks slēgt ārā FM). Raustās un vīlušās ir arvien vairāk valstis, neskaitot Šveici un UK, kuri protams slavē savu štruntu, jo vieni to grib notirgot, otrā valstī viņi bāzējās un testē uz Šveices līdzekļiem - nu tur pietiek piķa uz kā tērēties, lai nebļautu.
Protams, ka cilvēki pieredzot reālo sviestu ar DAB+, nekādu sajūsmu neizrāda, pat bagātās valstīs. Žetons tiem kas raksta faktus un pierāda cik murgains pasākums DAB+ ir. Nevajag negatīvo uzskatīt par propagandu, bet gan skatīties reāli uz faktiem.
Kapēc kaut ko mainīt, ja esošais radio strādā? Tikai nevajag kaut ko te par "resursu izsmelšanu" jeb "iešanu līdzi laikam", jo radio jau sen mirst un tas izdvesīs garu līdz ar ~60 gadīgo publiku. Paskaties ziņās - nemaz tā neraujās uz dalībām frekveņču konkursos un arī izdzīvot tie virszemes radio nespēj vairs - nav klausītāju.
Lai te vispār būtu diskutam jēga, "man teica" vietā, rādi kādus faktus, jo raksta autors bez savām domām, tās ir pamatojis ar faktiem no citurienes, ne tikai, ko viņam teikuši...
Kādai ikdienas cilvēkam būtu jābūt sajēgai par jaunajām tehnoloģijām? 4 Yagi ar vadību no DAB+ uztvērēja menu? Neredzu ieguvumu un jēgu cilvēkiem pirkt krāmus tikai tapēc, ka tādi ir veikalā nopērkami, jo kāds tos grib notirgot (spilgts piemērs ar DAB/DAB+, jo principā ja tajos nebūtu FM, tie ir putekļu krājēji). Tātad - kur ieguvums cilvēkam no tās tavas daiseksošanas un tehnomānijas? Uzliec sev MUX'i štatos un mēģini noķert LV, ko tracini pārējo tautu ar savu azartu?
Sakot, ka tauta neko no tehnoloģijām nejēdz, redzi - viņi prot lietot internetu lai klausītos to pašu, ko tu sadzirdi ar antenu + kaudzi krāmiem. Kurš ir racionālāks?
Es liekas minēju, ka es personīgi esmu arī pret T2 Lite, vai vel kaut kādu tur radio digitalizēšanu, tas mirst un tajā nav jēgas investēt ne grasi, kas grib, lai pats pērk MUX'šus, kodekus, utt, bet par savu piķi liek un uztur to pasākumu.
FM trokšņi var likties, kā bauda tur kur digitālie vienkārši klusēs jo viņiem būs "0". Reizēm ziņas ir vērts dzirdēt, bet muzonam ir starp citu gan internets, gan USB flaškas - klausies ko gribi un kādā kvalitātē patīk.
Izlecienu šoreiz neredzēju, bet neturpini tādā stilā, ja nav faktu ar ko vari pierādīt kaut ko, tad vai nu tos sameklē un raksti pa tēmu, jeb vienkārši paklusē. Personīgos uzbraucienus pieturi citām vietām.
Runāt ar Jums ir tas pats, kas runāt ar sienu. Pilnīgas muļķības ir tās, ka es nerunāju par tēmu Es pat devu saite par DAB+ uz citiem sakarīgiem interneta resursiem un Jūs te mani apvainojot par to, ka es nerunāju par tēmu. Nu drusku smieklīgi jau skan te viss . Lūdzu noklausieties šo audio ierakstu https://omny.fm/shows/james-cridland/...ign=buffer un palasiet šo rakstus un patulkojiet http://dabmyter.no/. Vai arī šo: http://www.radioworld.com/digital-rad...ter/337379 Varbūt tad jums taps skaidrība. Diemžēl propaganda ir uzvarējusi, kas tagad extrapolerē uz visu pasauli un 2016. gadā spēlēja lielu nozīmi. Varat jau mani banot, bet tādā veidā Jūs apspiedīsiet demokrātiju šeit.
FM un DAB vienmēr būs vietas, kur to būs grūtības uztvert. Tāpat ir arī mobilo sakaru tīkliem.
Quote
viņi prot lietot internetu lai klausītos to pašu, ko tu sadzirdi ar antenu + kaudzi krāmiem.
Man starp citu ir normāls uztvērējs, kuram ir teleskopiskā antena un nav nekādi papildu dzelzs krāmi vajadzīgi. 90 km attālumā no Rīgas man ir patstāvīga DAB+ uztveršana, nemaz nerunājot par FM. Tā kā ņem šo teikumu sev atpakaļ.
Starp citu, rītdien Norvēģijā par DAB apraides pilnīgo ieviešanu un FM izslēgšanu būs konference, kuru varēs vērot internetā. Te arī konferences darba kārtība: http://radio.no/2016/12/radios-digita...to-norway/ Links uz tiešraidi laikam tikšot publicēts. Jāatcerās, ka Norvēģijā ir cita laika zona.
09/01/2017 09:48:25
09/01/2017 12:48:42
09/01/2017 13:20:04
09/01/2017 15:51:17
09/01/2017 17:05:39
09/01/2017 18:03:39
09/01/2017 20:11:31
09/01/2017 20:48:41
09/01/2017 21:25:09
09/01/2017 21:46:04