Pusmuižas, kurai dots Amālijas un Marijas vārds, raibais mūžš
Redakcijas piebilde: In memorium 1995. gada "Sakaru vēstis" raksts, kā Stopiņu "Marijas un Amālijas pusmuiža" kļuva par radiocentru un tā brīža situāciju tajā.
Metāla tornis Radio ielā ir vienīgais liecinieks, ka tur kādreiz atradies pirmais Rīgas raidītājs, kas darbojās līdz 1944. gada rudenim, kad vācieši atkāpjoties to pilnīgi iznīcināja. Nodega arī koka tornis.
Līdzko kara ugunis bija attālinājušās no Rīgas, tika atsākti radio raidījumi ar pagaidu 5 kW raidītāju, kurš bija uzstādīts dzelzceļa vagonā netālu no Deglava ielas. Enerģiju tā darbināšanai deva lokomotīves.
Kara laikā bija izpostītas arī abas pārējās radiostacijas Kuldīgā un Madonā, tādēļ vajadzēja domāt par jaunas, lielas jaudas radiostacijas un efektīvas raidošās antenas būvi, lai raidījumus varētu uztvert pēc iespējas lielākā republikas teritorijā. Šim nolūkam Rīgas pilsēta nevarēja piedāvāt attiecīgu platību, tāpēc speciālisti meklēja vietu tuvākajā apkaimē. Tāda tika atrasta Stopiņu pagastā pie Ulbrokas ezera. Tur gadsimta beigās atradās viena no divām Stopiņu pagasta pusmuižām, kurām bija dots Amālijas un Marijas vārds.
Pusmuižas galvenais krāšņums bija 1872. gadā celtā dzīvojamā ēka - pils, kuras ieejas kāpnes gluži kā grieķu templi greznoja kolonas.
Ēkai gadu gaitābija lemts piedzīvot raibu jo raibu mūžu. Pirmskara Latvijā tur atradās bērnu sanatorija, vācu okupācijas gados - izlūku radistu skola, bet pēc tam tur tika iemitināta NKVD karaspēka daļa.
1946. gadā pēc speciālistu ieteikuma tai bija jākļūst par Rīgas radiostaciju. Greznā dzīvojamā māja tika pārbūvēta, saglabājot tās ārējo izskatu. Ēkā uzstādija trofeju - "TELEFUNKEN" firmas 50 kW raidītāju un rekonstruēja to, lai varētu strādāt ar Krievijā ražotām radiolampām. Pretim ēkas ieejai samontēja 125 metrus augstu antenu - metāla cigārveida mastu ar atsaitēm. Izmēģinājuma raidījumu sāka 1946. gada 14. septembrī, strādājot 583 kHz frekvencē. Tā laika avīzes ar lepnumu rakstīja, ka nu raidījumus ar detektoruztvērējiem var uztvert visā republikas teritorijā. Marijas un Amālijas pusmuiža saskaņā ar tā laika labākajām tradīcijām saņēma jaunu vārdu - radiostacija "Padomju Latvija".
Tas bija sākums. Tālāk sekoja attīstība 50 gadu garumā. Tika nomainīts vecais raidītājs, uzstādīti vel citi un modernizēti, uzlabota to darbības kvalitāte un drošība, celtas jaunas antenas.
Mainījās arī radiostacijas priekšnieki, inženieri un tehniķi. Aizsaulē jau ir Latvijas radiospeciālists Harijs Bauers, viņa dēls, bijušais stacijas priekšnieks Ivars Bauers, inženieri Jānis Broka un Alfrēds Ābiks, kuri piedalījās stacijas celšanā, antenu un torņa apkalpošanas speciālists Fjodors Osipovs un citi. Vēl šogad mūsu uzņēmumā strādā veterāni - Aleksandrs Vessers, kurš visu mūžu veltījis radiostacijas un visa uzņēmuma energobarošanai, un Sergejs Lazarevskis, arī bijušais stacijas priekšnieks un ilggadējs uzņēmuma vadītājs.
Pastāvēšanas gados stacija ir darbojusies stabili, bez lieliem defektiem un avārijām. Tikai 1991. gada augusta puča laikā tā atradās uz bojāejas robežas. Naktī uz 22. augustu stacijas ēkā ielauzās OMON kaujinieki un gribēja apturēt raidītājus, sašaujot tos ar automātiem. Pateicoties maiņas priekšniecei, trauslai sievietei Tatjanai Osipovai, kura vienojās ar viņiem par raidijumu pārtraukšanu bez aparatūras sabojāšanas, radiostacija varēja atsākt darbu jau kā Neatkarīgās Latvijas radiostacija.
Tagad Rīgas 1. radiostacijā darbojas šādas tehniskās iekārtas:
- Republikas 1 radioprogrammu 576 kHz frekvencē raida 150 kW Krievijā ražots raidītājs, kurš strādā uz 205 metrus augstā antenas masta;
- Republikas 2 radioprogrammu 1071 kHz frekvencē raida 75 kW Čehoslovākijā ražots raidītājs, kurš strādā uz jau minētā 125 metru augstā antenas masta;
- programmu Radio 2A 946 kHz frekvencē raida 50 kW Čehoslovākijā ražots raidītājs, kurš strādā uz 88,5 metru augsta antenas masta;
= programmu ārzemēm, Dienvidanglijas, Zviedrijas un Krievijas virzienā 5935 kHz frekvencē var raidīt 100 kW Krievijā ražots raidītājs, kurš strādā uz dipolveida antenām, kas iekārtas starp 30 metru augstiem mastiem un 60 metru augstiem torņiem.
Diemžēl šos raidijumus Latvijas radio pasūta ļoti ierobežoti: Anglijas virzienā tikai vienu stundu dienā, bet Zviedrijas - pusstundu sestdienās un svētdienās. Krievijas virzienā vispār netiek raidīts. Šāda aparatūras izmantošana nekādā mērā nesedz tos izdevumus, kas nepieciešami, lai to uzturētu darba kārtībā. Taču tas nav tikai ekonomisks jautājums, bet gan vairāk politisks - šim raidītājam jānes informācija par Latviju pāri tās robežām.
Juris GRAPMANIS,
LVRTC direktora vietnieks,
Lintera prēmijas laureāts
