NRTP rīcība, izsniedzot apraides atļauju SIA Alīna dibinātajam SIA Baltkom radio, kura daļu programmas iecerēts veidot, sadarbojoties ar Krievijas radio Eho Moskvi, proti, retranslēt šīs raidstacijas produkciju, radījusi visai lielu rezonansi.
Nobažījies par šādas darbības sekām ir gan Radio SWH direktors Zigmars Liepiņš, gan Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA), kā arī apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcija. "Skumji, ka pēdējās divas radio frekvences esam atdevuši krieviem tā vietā, lai nodrošinātu vietējo žurnālistiku. NRTP ir pārkāpusi visus likumus," saka Z. Liepiņš. Viņš uzsver, ka frekvenču daudzums ir ierožežots un, lai tās prātīgi sadalītu un būtu saprotams, ko ar tām darīt, nepieciešams uzraugs, bet NRTP to nav darījusi. "Saskatu divas pozīcijas, kam nodarīts pāri, - tirgus un ideoloģisko. Tirgus aspektā shēma ir šāda - raidorganizācijai negribas tērēt naudu, jo ziņu dienests prasa izmaksas. Un kāds nolemj, ka var taču sarunāt ar Eho Moskvi un retranslēt viņu raidījumus, atstājot brīvas vietas reklāmai. Retranslāciju iedos bez maksas, jo Krievija ienāk Latvijas informatīvajā telpā, reklāmu pārdos. Dempingošana būs neizbēgama - ja kaut ko var dabūt pa lēto, tad to var arī lētāk pārdot. Raugoties no ideoloģiskā aspekta, tie krievu žurnālisti vai krieviski runājošie žurnālisti, kas nākamgad beigs augstskolu, nedabūs darbu," secina Z. Liepiņš.
Par ideoloģisko aspektu, retranslējot Krievijas raidstacijas produkciju, savs viedoklis ir arī TB/LNNK Saeimas frakcijai, kas vēstulē NRTP uzsver, ka "mums kā nacionāli konservatīvai partijai ir bažas, ka tā rezultātā Latvijas elektronisko mediju vidē varētu pieaugt Krievijas ietekme un tiktu propagandēta Latvijas valstij nelabvēlīga ideoloģija". Kā skaidro TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons, deputāti lūdz NRTP skaidrojumu, vai padome ir izvērtējusi šādas ietekmes pieļaujamību, kādas ir tās iespējas novērst potenciālos draudus, kā arī prognozes, kādā virzienā varētu attīstīties Baltkom radio sadarbība ar Eho Moskvi. Frakcija uzsver, ka labprāt uzklausītu NRTP ierosinājumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas ļautu padomei aktīvāk cīnīties pret Latvijas valstij naidīgas informācijas izplatīšanu Latvijas mediju telpā. Rakstiski pretenzijas gan pret šo konkrēto NRTP rīcību, gan tās darbību kopumā pauž arī LRA, pārmetot padomei klaju likumdošanas normu ignorēšanu un kontroles un uzraudzības funkciju neievērošanu.
Savukārt NRTP priekšsēdētājs Aivars Berķis, atbildot uz daudzajiem pārmetumiem, stāsta, ka apraides atļauja izsniegta konkursa kārtībā un padome rūpīgi izvērtējusi visus kritērijus un Baltkom radio piedāvāto koncepciju. "Mēs uzraudzīsim, lai tā tiktu pildīta. Ja konstatēsim, ka raidorganizācija nepilda nosacījumus, kas atrunāti koncepcijā, piemērosim tai sodu," sola A. Berķis. Viņš spriež, ka ikvienā gadījumā, kad tirgū ienāk jauns spēlētājs, ir zināms satraukums, ko rada konkurence. "Tracis notiek reklāmas tirgus pārdales dēļ, un visiem spēlētājiem jācīnās sīkstāk, lai saglabātu savu daļu." Izbrīnīts par ažiotāžu ir Baltkom TV ģenerāldirektora Pētera Šmidres preses pārstāvis Lauris Kļaviņš, jo, pēc viņa domām, neesot saprotams uztraukuma iemesls. "Mums nemaz nav ieplānota retranslācija no Krievijas. Protams, būs raidījumi citās valodās, bet pagaidām, kamēr medijs vēl nav sācis darboties, atturamies no sīkākiem komentāriem," viņš saka. Informācijas zinātņu doktors Sergejs Kruks spriež, ka jauna radiostacija varētu būt labs ieguldījums latviešu žurnālistikas attīstībā, un apstāklī, ka daļu programmas varētu veidot retranslācijas no Krievijas, nesaskata neko sliktu. Tiesa, viņš gan neprognozē, ka tai būs liela auditorija. "Mums ir vajadzīga veselīga konkurence un kaut kā jauna un interesanta meklējumi," teic S. Kruks. Līdztekus jautājumam par Eho Moskvi gan Z. Liepiņš, gan LRA uzsver nepieciešamību sakārtot likumdošanu, jo uzskata, ka Radio un televīzijas likums, kas pieņemts 1995. gadā, ņemot vērā mediju vides straujo attīstību, ir novecojis un nepilnīgs.
LRA vēstulē teikts, ka "likumā noteiktās normas neveicina mediju vides sakārtošanu Latvijā". A. Berķis uzsver, ka padome ir gatava jebkurā brīdī "pabeigt likumu un nolikt to uz galda", bet procesu kavē valdība.
17/07/2007 07:49:28
17/07/2007 23:26:16