Ar radio nozari diskutē par digitālā radio testēšanu Latvijā
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 8. novembrī rīkoja diskusiju par digitālā radio apraides testēšanu Latvijā. Diskusijā piedalījās privāto radiostaciju, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC), VISA ´Latvijas Radio¡ (LR), Kultūras un Satiksmes ministriju, kā arī NEPLP pārstāvji. Radio nozares pārstāvji tika iepazīstināti ar NEPLP lēmumu par digitālās radio apraides testu, ko nākamā gada laikā veiks LR un LVRTC.
Kā diskusijā uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, testa rezultāti par digitālās radio apraides tehnoloģiskajām iespējām un ekonomiskajiem apsvērumiem būs pieejami visai nozarei. Testa ietvaros LVRTC uz esošā raidītāja platformas digitālā režīmā (digital audio broadcasting, jeb DAB+ tehnoloģijā) gada garumā raidīs LR programmas. Testu veikšanai nav nepieciešamas papildu investīcijas no valsts budžeta, visus testa izdevumus segs LVRTC no saviem līdzekļiem.
«Tests ir sava veida priekšizpēte tam, lai valsts varētu pieņemt jebkādus lēmumus par digitālo radio apraidi Latvijā,» norādīja J. Bokta. Arī LR valdes loceklis Uldis Lavrinovičs diskusijā uzsvēra, ka testa veikšana nenozīmē, ka radio nozari šobrīd skartu jebkādas pārmaiņas, jo tā rezultātā var izrādīties, ka digitālā radio ieviešana Latvijai nav piemērota.
Radio nozares pārstāvji diskusijā pauda visai piesardzīgu attieksmi pret digitālā radio ieviešanu, uzsverot, ka pašlaik nav saprotami nedz iespējamie guvumi radio klausītājiem, nedz valsts iespējas vienlaikus uzturēt divus apraides režīmus un digitālā radio potenciālā ietekme uz reklāmas tirgu.
Kā jau ziņots NEPLP ir lēmusi digitālo radio apraidi testa veikšanas laikā nepiedāvāt komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. DAB+ tehnoloģija pēdējās desmitgadēs ir ieviesta vairākās Eiropas valstīs, bet Latvijā līdz šim nav apzināti potenciālie ieguvumi, ko šī tehnoloģija varētu sniegt sabiedrībai un radio nozarei.
«Pirms pieņemt jebkādus tālākus lēmumus par digitālā radio ieviešanu vai neieviešanu, šī tehnoloģija ir jāpārbauda, noskaidrojot gan ietekmi uz klausītājiem, gan radio nozari kopumā,» uzsver NEPLP priekšsēdētāja Aija Duļevska.
Šobrīd digitālo apraidi līdztekus ar analogo radio, kas saglabā savu līdzšinējo pozīciju, izmanto vairāk nekā 20 pasaules valstīs. DAB un DAB+ lietotāju skaits pieaug Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Beļģijā un Šveicē. DAB pārraidi Eiropā testa režīmā pirmās uzsāka Lielbritānija, Norvēģija un Zviedrija 1995. gadā, Somija un Beļģija - 1998. gadā, un Dānija - 2002. gadā. Viena no valstīm, ko uzskata par līderi šajā jomā ir Norvēģija, kur digitālais radio aptver 99,5% iedzīvotāju, to izmantoja aptuveni 39% mājsaimniecību (2014. gada dati). Vairākas valstis pēc digitālā radio tehnoloģijas testiem no pārejas uz DAB un DAB+ ir atteikušās, tajā skaitā - Lietuva un Igaunija.
Vairākas valstis pēc digitālā radio tehnoloģijas testiem no pārejas uz DAB un DAB+ ir atteikušās, tajā skaitā - Lietuva un Igaunija.
Igaunija atteicās pirms gadiem 10, kad atjēdzās, ka nepieciešams tik pat daudz torņu un retranslātoru, kā mobīlo bāzes stacijām. Tiem bija sirsnīgs aplauziens.
Bet vismaz tolaik vēl bija saprotams, kapēc vispār tādi testi vajadzīgi, bet ne jau šodien.
Par to ieviešanu, cik saprotams - no 2020 - 2025. gadam, tātad būs jāmaina aparāti (no bēniņiem) un jāklausās laikam piespiedu kārtā, jo nevaru iedomāties citu vajadzību pēc jebkāda veida radioaparāta jau šogad, kur nu pec 8 gadiem....
Ja reiz jāslēdz ārā to FM, nu tad izslēdziet, bet kapēc ir jāelpina mironi?
Nu par tām bāzes stacijām daudzajām nepiekritīšu! 174-240 Mhz ļoti labi izplatās (kādreiz analogā tv 7-12Kanālam) Igaunija testus veica reizē ar Somiem vēl vecajā DAB 1.1 versijas standartā, tad nebija vēl DAB+, kas ļoti krasi atšķirās no vecā DAB dinazaura laikmetā.
DAB bija pilnīgs ieberziens un DAB+ noteikti ir daudz labāks, bet papildus torņus VRTC vienalga vajadzēs.Nu nevar ar DAB+ noklāt Latviju ar esošajiem torniem. Tos būvēja analogās televīzijas ziedu laikos, kad gaisā gāza desmitiem kilovatu jaudu, bet tagad jaudas par kārtu mazākas. Brīnumi radiotehnikā nenotiek. Leiši savu digitālo televīziju izveidoja ar daudziem mazjaudas raidītājiem un bieži novietotiem apraides torņiem. Kamēr ''torni redz'' bilde ir, kā tas aiz mazākā šķēršļa vai tālāk no torņa, tā čuš no bildes. Ar DAB+ nav nekas savādāk. Ja zviedru FM radio es varu uztvert praktiski katru dienu, tad viņu digitālo radio dzirdēju tikai pie ideāliem tāluztveršanas apstākļiem. DAB+ vienīgā priekšrocība ir tā, ka vienā MUX var sabāzt daudz programas, bet ar zemu skaņas kvalitāti.
Jā, tas bija parastais DAB ko Igauņi testēja, bet viņi vismaz testēja laikos, kad jēdziens radioaparāts vel bija ar nozīmi cilvēku ikdienā. Mūsdienu radioaparātus sauc par - telefoniem, datoriem.... saraksts garš, bet atsevišķa radio verķa tajā sarakstā 100% nav.
Ieviesēji varētu DAB+ pa brīvu izdalīt radioamatieriem un tiem kam ir padziļināta interese vēstures pētīšanā.
Starp citu, tas būtu bijis labs diapazons amatieriem, bet aizķēzīs ar kaut kādiem draņķa radio.
Tas DAB+ pašreiz ir kā piektais ritenis, nafig nevienam nevajadzīgs, varbūt tikai LVRTC kā potenciālais naudas slaukšanas objekts. Man kā parastam radio klausītājam būs jāmaina visa tehnika, ieskaitot integrēto autoradio, ko darīt negribu!
+1 marsinsh, pie tam - mašīnas maģi bieži ir vienlaicīgi savienoti ar borta kompjiem, ar kuriem kaut elementāri jāievada ID kodi pec aķa nomaiņas. Katreiz arī tos aparātus varēs pārspraust.
VASES, lūdzu atdodiet to diapazonu radioamatieriem, viņiem tas diapazons būs lietderīgāks, nekā kaut kādai komercapraidei - tie ir izdevumi tautai (par ko?) un pieķēzīts diapzaons pilnīgi nekam, ar sprāgušu standartu.
Kāds nav dzirdējis, vai gadījumā DRM+ pie mums neieviesīs?
Pievienot komentāru
Vajadzēs gan ielogoties lai komentētu.
Vērtējums
Rating is available to Members only. Please Login or Register to vote.
09/11/2016 16:22:18
09/11/2016 21:19:56
10/11/2016 09:27:54
10/11/2016 12:32:00
10/11/2016 15:15:50
10/11/2016 16:18:16