Latvijas Radio 4 žurnāliste vēršas drošības dienestā par nomelnošanu sociālajos medijos
Pret Latvijas Radio 4 žurnālisti Olgu Kņazevu tika vērsti uzbrukumi sociālajos medijos – par iemeslu kļuva raidījuma "Atklātā saruna" klausītāja no konteksta izrauta frāze, kas tika piedēvēta raidījuma vadītājai un pēc tam publicēta platformā "YouTube". Žurnāliste jau vērsusies Valsts drošības dienestā. Latvijas Radio vērtē, kādi būs tā turpmākie juridiskie soļi, izskanēja Latvijas Radio 4 raidījumā "Izklāstā".
Latvijas Radio 4 raidījumā "Atklātā saruna" 21. novembrī tā vadītāja Olga Kņazeva nolasīja klausītāja negatīvu repliku par latviešu valodu. Pēc tam viņa studijas viesiem uzdeva jautājumu, ko darīt, lai tādu viedokļu būtu mazāk. Taču "interneta labvēļi" ētera videorindu preparēja tā, it kā šis viedoklis būtu Olgas pašas vārdi. Fragments tika izplatīts sociālajos medijos, tostarp arī "X", un kļuva par pamatu pret Olgu vērstai masveida vajāšanas kampaņai.
«Es piezvanīju Valsts drošības dienestam. Man teica, ka tas ir nenormāli, – tas, kas notiek. Viņi gaida iesniegumu policijai – gan no manis, gan no [Latvijas] Radio. Iesniegumi būs – par tiem, kas radīja šo viltus video. (…) Tas ir pazīstams personāžs, kas nodarbojas ar dezinformācijas izplatīšanu. Es teicu Valsts drošības dienestam, ka viņš nodarbojas ar apzinātu naida izraisīšanu. Valsts drošības dienestā apsolīja, ka tiks par to skaidrībā. Gaidām iesniegumu no [Latvijas] Radio vadības,» sacīja Olga Kņazeva.
Latvijas Radio aizstāvēja Olgu, publicējot paziņojumu sociālajos medijos, kurā uzsvērts, ka konkrētie vārdi ir izrauti no konteksta un tiek izmantoti žurnālistes un Latvijas Radio nomelnošanai, kā arī sabiedrības šķelšanai.
Raidījumā "Izklāstā" Kņazeva uzsvēra, ka uzskata notiekošo par mērķtiecīgu kampaņu, kas vērsta gan pret viņu kā žurnālisti, gan pret Latvijas Radio. «"YouTube" klipā klausītāja jautājums ir izrauts no konteksta un kā citāts piedēvēts man. Es toreiz uzdevu jautājumu studijas viesiem Denisam Hanovam un Filipam Rajevskim, jo ciklā "Neizrunājām" mēs apspriežam sabiedrībai visnepatīkamākos un sāpīgākos jautājumus. Un, pēc būtības, tas arī bija tāds klausītāja jautājums – kā panākt, lai cilvēki paši gribētu mācīties valodu, nevis mācītos piespiedu kārtā.»
Kņazeva teica, ka jūt Latvijas Radio kolēģu atbalstu, taču gribētu, lai diskusijā par to, kā pasargāt žurnālistus no mērķtiecīgas nomelnošanas, iesaistītos arī valsts augstākās amatpersonas – prezidents, premjere un Saeimas deputāti, tie, «no kuriem ir atkarīgs, kā tiks risināts jautājums, lai tādas naida izpausmes būtu krimināli sodāmas».
Uz jautājumu, ko viņa vēlētos panākt, Olga Kņazeva atbildēja: «Es gribētu, lai būtu absolūti precīzs sods vainīgajiem atbilstoši likumam. Ir normas, kuras viņi ir pārkāpuši. Un likumā precīzi noteikts, kam pēc tam jāseko.»
Situācijas risinājuma juridiskos variantus apsver arī Latvijas Radio. Pašlaik šī sabiedriskā medija juristi vērtē, vai ir iespējams izmantot tiesiskus līdzekļus, lai risinātu jautājumu saistībā ar uzbrukumiem Olgai Kņazevai, šajā pašā raidījumā "Izklāstā" pastāstīja Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.
«Diemžēl gan [Latvijas] Radio iepriekšējā pieredze, gan citu Latvijas mediju pieredze liecina, ka šāda tiesiskā aizsardzība žurnālistiem, kuri internetā tiek nozākāti, nepastāv. Es pavasarī arī piedzīvoju masveidīgus uzbrukumus platformā "X", un es uzrakstīju divus iesniegumus policijai. Un abus iesniegumus policija atmeta atpakaļ, sakot, ka nozieguma sastāva tur nav,» teica Brauna.
Viņa pastāstīja, ka ir Kultūras ministrijas darba grupā, kas meklē iespējas, kā aizstāvēt žurnālistus pret nomelnošanu un meliem. Pagaidām instrumentu ir maz: «Man ir radies iespaids, ka policijā un citās tiesībaizsardzības iestādēs šobrīd nav izpratnes, ka šī ir problēma. Mūsu tiesībaizsardzības iestādes īsti to nav aptvērušas. Policijas [pārstāvji, kas piedalās darba grupā], saka – jūs tikai vērsieties ar iesniegumu. Taču tad, kad mēs to izdarām, nekāda reakcija nenotiek. Vai mums ir pietiekama likumu bāze, lai vērstos pret šādiem gadījumiem? Es neesmu juriste, bet es šajā darba grupā esmu aicinājusi kompetentus cilvēkus, juristus, izvērtēt, vai likumiskais regulējums ir pietiekams, lai vērstos pret tiem, kuri uzbrūk žurnālistiem interneta vidē.»
Viņa aicināja kolēģus, redzot, ka kāds no žurnālistiem tiek nozākāts, neklusēt, bet paust, ka izplatīt apmelojumus ir nepieņemami, «lai sociālajos medijos parādās arī saprāta balss». «Diemžēl pieredze rāda, ka cilvēki negrib iesaistīties šāda līmeņa diskusijās. Diemžēl instrumentu, ar kuriem [Latvijas] Radio Olgu vai kādu citu žurnālistu var aizstāvēt, šobrīd ir ļoti maz,» atzina Anita Brauna.
29/11/2024 13:46:19